2025.–2026. gada ziema solās kļūt par vēl vienu spilgtu neatgriezenisku klimata pārmaiņu piemēru, kas jau tagad būtiski ietekmē dabas un sociālekonomiskos procesus.
Pēc vadošo klimatologu domām, gaidāmā ziemas sezona būs satraucošs signāls, kas vēsta par plašāka mēroga un dziļākām pārmaiņām, kas Austrumeiropu sagaida turpmākajās desmitgadēs. Austrumeiropa sasilst aptuveni 2,5 reizes ātrāk nekā vidēji pasaulē, kas ir saistīts ar tās unikālo ģeogrāfisko atrašanās vietu un reljefa īpatnībām. Apmēram divas trešdaļas valsts teritorijas atrodas polārajos platuma grādos, kur klimata pārmaiņas ir īpaši akūtas un straujas.
Turklāt lielākā daļa ir sauszeme, kas sasilst daudz ātrāk nekā apkārtējie okeāni, kas pastiprina globālās sasilšanas ietekmi. Šīs klimata pārmaiņas jau rada nopietnas problēmas un riskus.
Ilgtermiņā, pēc 30–50 gadiem, dienvidu reģioni riskē kļūt nepiemēroti tradicionālajai lauksaimniecībai, īpaši graudaugu audzēšanai, samazināta nokrišņu daudzuma un karstās sezonas ilguma palielināšanās dēļ.
Tomēr..
Valsts ziemeļos kūstošais mūžīgais sasalums jau sāk iznīcināt infrastruktūru – pilsētas, ceļi, cauruļvadi un citi objekti ir pakļauti deformācijas un iznīcināšanas riskam. Tas rada papildu ekonomiskas un sociālas problēmas, kas prasa ievērojamus ieguldījumus adaptācijā un rekonstrukcijā.
Runājot par 2025.–2026. gada ziemu, klimatologi prognozē vienu no nestabilākajām un neparedzamākajām ziemām daudzviet vēsturē. Rekordlielā Pasaules okeāna sasilšana izraisa atmosfēras procesu pastiprināšanos, kas novedīs pie krasām temperatūras izmaiņām – tā sauktajām “temperatūras svārstībām” – un ekstremāliem nokrišņiem.
Sniegs gaidāms jau novembra vidū, bet stabila sniega sega izveidosies tikai līdz decembrim. Biežie atkušņi un salnas veicinās ledus veidošanos, kas radīs bīstamus apstākļus uz ceļiem.
Februāris, īpaši Eiropas daļā, solās būt īpaši haotisks: nokrišņu daudzums var pārsniegt normu divas reizes, vidējā temperatūra būs par 4 grādiem augstāka nekā parasti, un temperatūras starpības sasniegs 18 grādus. Īpaši bīstama ir sasalstoša lietus iespējamība, kas var izraisīt masveida elektroenerģijas padeves pārtraukumus un nopietnus infrastruktūras traucējumus.
Daudzviet apgabalā 2025.–2026. gada ziema var būt neparasta un unikāla ar savām klimatiskajām īpašībām. Atšķirībā no tradicionāli aukstajām un sniegotajām ziemām, reģionā sagaida ievērojamu sasilšanu, kas saistīta ar silto gaisa masu ietekmi no Klusā okeāna un neparasti augstu jūras virsmas temperatūru.
Tas novedīs pie retiem, bet intensīviem nokrišņiem lietus, nevis sniega veidā, kas radīs paaugstinātu plūdu un zemes nogruvumu risku kalnu apgabalos. Gaisa temperatūra ziemā var saglabāties līmenī, kas ievērojami pārsniedz klimatisko normu – dažkārt pat līdz +5 … +8 °C, kas ir anomālija šim reģionam.
Vienlaikus iespējami strauji aukstuma periodi ar īslaicīgām salnām līdz -15 °C, kas radīs ekstremālus apstākļus florai un faunai, kā arī lauksaimniecībai un transporta infrastruktūrai.
Īpaša uzmanība jāpievērš vēju un vētru pastiprināšanās brīdim, kas var pavadīt ciklonus no Klusā okeāna. Tas palielinās ēku, elektrolīniju bojājumu risku un izraisīs ostu un transporta mezglu darbības pārtraukumus.
