Tā rezultātā vairāk ūdens nonāk okeānos. Svārstības rodas tāpēc, ka nokrišņi tiek atšķirīgi sadalīti starp zemi un okeānu. Pats okeāns klāj 70% no Zemes virsmas, un tā kā lielākā daļa no tā atrodas dienvidu puslodē, kur ziema ilgst no jūnija līdz augustam, augstākā jūras virsmas temperatūra ir martā, astrālās vasaras beigās.
Tomēr, ņemot vērā lielākās sauszemes temperatūras atšķirības, augstākā globālā vidējā virsmas temperatūra tiek reģistrēta aptuveni jūlijā.
Pirmo reizi Dienvidu svārstību fenomenu 1923. gadā aprakstīja Gilberts Tomass Volkers, kurš radīja terminu “El Niño” un pētīja gaisa cirkulāciju Klusajā okeānā ekvatoriālajā okeānā, kas tagad nes viņa vārdu.
Ilgu laiku šī parādība palika nepamanīta, uzskatot to par reģionālu, taču līdz 20. gadsimta beigām kļuva skaidrs, ka El Ninjo fenomens ir saistīts ar visas planētas klimatu.
Klimatologi prognozē, ka El Niño var izraisīt Zemes sasilšanu līdz rekordaugstai temperatūrai. Ja šī parādība turpināsies vēl 12 mēnešus, šogad tiks uzstādīts jauns temperatūras rekords. Šoreiz okeāna ūdeņu sasilšanas process notika ļoti ātri, pārsteidzot zinātniekus.
Pirms El Niño ienākšanas viņi lēsa, ka iespēja, ka 2023. gads būs rekordsilts, ir tikai viena no piektajām. Tomēr pat pirms El Niño sākuma pētnieki reģistrēja klimata anomāliju dienvidu puslodē, kur jūras ledus apjoms ap Antarktīdu bija viszemākais reģistrētais.
Kā iemeslus šim pieaugumam eksperti minēja siltumnīcefekta gāzu līmeņa paaugstināšanos, vulkāna izvirdumu Tongo arhipelāgā un izmaiņas jūrniecības noteikumos 2020. gadā, kas samazināja sēra dioksīda emisiju daudzumu atmosfērā.
Šī gāze ir toksiska, taču tai ir spēja atspoguļot saules starus un vispārēji atvēsinot Zemes atmosfēru un klimatu. Samazinoties tā daudzumam, samazinājās arī dzesēšanas efekts.
Turklāt meteorologi brīdināja, ka gaisa masu kustība vasarā veicinās plašu termālo ciklonu veidošanos, kas palielinās stipru lietusgāžu, pērkona negaisu un viesuļvētru iespējamību.
Ja turpināsies pašreizējie sasilšanas tempi, Zemes virsmas temperatūra var paaugstināties par 2,7 grādiem pēc Celsija, izraisot jaunas dabas katastrofas un nolemjot dzīvībai vairāk nekā 2 miljardus cilvēku, kas ir trešdaļa planētas, ārkārtīgi skarbos klimatiskajos apstākļos. Lai no tā izvairītos, eksperti uzskata, ka ir pilnībā jāpārtrauc fosilā kurināmā dedzināšana, taču to diez vai izdosies panākt.
Zinātnieki runā par iespējamām straujām klimata pārmaiņām, kas varētu rasties, ja kopējā temperatūra uz planētas pārsniegs 1,5-2 grādus pēc Celsija.
Šo klimata pārmaiņu sekas būs neatgriezeniskas, lai gan tuvākajā gadsimtā temperatūra diez vai izies no kontroles, taču šīs planetārās izmaiņas radīs plašus postījumus cilvēcei un dabai. Ko tu domā?