Pēc izaugsmes gada pirmajos divos ceturkšņos Latvijas ekonomika trešajā ceturksnī ir samazinājusies, rādītājiem atspoguļojot kara sekas, resursu cenu kāpumu un globālās izaugsmes tempu samazināšanos.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0.6% salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni, bet pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem ekonomika ceturkšņa laikā sarukusi par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.
Pakalpojumu sektors joprojām pieauga par 1.7% trešajā ceturksnī, ar spēcīgu izaugsmi nozarēs, kas balstītas uz vietējo uzņēmējdarbību pēc pagājušā gada pandēmijas ierobežojumiem un nelieliem kāpumiem tranzīta biznesā. Taču vairumtirdzniecību krasi ietekmēja biznesa kritums ar Krieviju pēc kara Ukrainā.
Ražošanas nozarēs kritums par 3.9%, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, jo tos vistiešākajā veidā ietekmējis pēdējo mēnešu cenu pieaugums un ārējā pieprasījuma vājināšanās. Būvniecības nozari Latvijā smagi skāra straujš cenu kāpums, būvniecības izmaksām strauji augot un ražošanas apjomam stabili samazinoties, sākot ar 2021. gadu.
Gada vidus ir laiks, kad gads ir pusē. Pagaidām nav detalizētu datu par to, cik lielu ieguldījumu IKP izaugsmē pagājušajā ceturksnī veicinājušas dažādas nozares, taču agrīnās indikācijas un dati par valsts investīcijām liecina, ka būvniecības sektorā šajā periodā bija vērojams kritums. Eiropas ekonomika aug lēnāk, un tas sāk ietekmēt ražošanu.
Pēc ražošanas pieauguma gada pirmajos divos ceturkšņos, jūlijā un augustā apstrādes rūpniecības izlaide jau ir samazinājusies. Vislielākos kritumus piedzīvojušas divas lielākās apstrādes rūpniecības nozares – kokapstrāde un pārtikas ražošana.
Kokapstrādes nozari negatīvi ietekmē gan pieprasījuma kritums, gan cenu kritums. Pārtikas nozarē patērētāji arvien vairāk iegādājas tikai lētākas preces, kas licis uzņēmumiem samazināt ražošanas apjomus. Tas nozīmē, ka nākamajā ceturksnī sagaidāms Latvijas ekonomikas sarukums, pamatojoties uz rādītājiem un prognozēm par pasaules ekonomiku un Latvijas galvenajām tirdzniecības partnervalstīm.
Uzņēmēju un patērētāju uzticības līmenis samazinās. Oktobrī ESI konfidences indekss nokritās līdz negatīvākajam līmenim kopš 2020. gada augusta Eiropas Savienībā. Patērētāju noskaņojums Latvijā oktobrī ir nedaudz uzlabojies, pateicoties jaunajiem valsts atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma samazināšanai, kā arī iepriekšējā mēnesī veiktajai vērienīgajai pensiju indeksācijai.
Nozīmīga loma ekonomiskās situācijas stabilizācijā šajā ziemas sezonā būs valsts atbalstam.