Latvijas IKP trešajā ceturksnī saruka par 0,6%, samazinot trīs ceturkšņu pieaugumu līdz 2,4%. Dati liecina, ka IKP negatīvi ietekmēja apstrādes rūpniecības kritums, savukārt pakalpojumu sektorā bija vērojams neliels pieaugums.
Ekonomikai neklājas tik labi, kā cerēts, gan salīdzinoši labās aktivitātes dēļ pagājušajā gadā, gan pašreizējās krīzes un neskaidrības par dzīves dārdzības pieaugumu. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām aktivitātes samazināšanās varētu būt vēl krasāka, jo pastiprināsies mājokļu izmaksu pieauguma negatīvās sekas un saasināsies problēmas ārējos tirgos.
Mazumtirdzniecības apjoms septembrī pieauga par 1,8%, kas liecina, ka patēriņš joprojām ir spēcīgs, neskatoties uz to, ka daudzviet Eiropā jau ir lejupslīde. Paredzams, ka enerģijas cenas būtiski ietekmēs turpmāko attīstību. Nesenais gāzes piegādes pieaugums Eiropas tirgū izraisa cenu kritumu, taču vēl joprojām ir iespējami riski.
Neraugoties uz ievērojamo gāzes piegāžu kritumu no Krievijas, Eiropa ir spējusi papildināt savas gāzes rezerves, ko daļēji noteica maigāks rudens un samazināts enerģijas patēriņš. Ir pasūtīts daudz SDG, un kuģi tagad gaida, lai to izkrautu.
Tā rezultātā dabasgāzes cena ir dramatiski samazinājusies. Ja jūs šobrīd jūtaties laimīgs, iespējams, jūs apsteidzat sevi, it īpaši, ja ziema būs auksta. Raugoties uz šo ziemu, sagaidāms, ka dabasgāze un citi enerģijas veidi būs dārgi. Tomēr, ja krājumu līmenis saglabāsies augsts, tas varētu palīdzēt novērst cenu pieaugumu. Tas nozīmē, ka patēriņa samazinājums nebūs tik smags, un pesimistiskākās prognozes vairs nebūs precīzas. Spēcīgais darba tirgus un algu pieaugums ļaus patēriņam strauji atjaunoties, līdz augstā inflācija atkāpsies. Nākamie daži mēneši būs smagi gan ražotājiem, gan eksportētājiem.
Nākamā gada izredzes ir pozitīvas. Šīm nozarēm ir iespēja atgūties pēc īslaicīga krituma. Apstrādes rūpniecības kritumu, visticamāk, nosaka būvniecības vājie rādītāji. Cerības, ka ES fondu plūsmas šogad stimulēs šo nozari, nav piepildījušās. Pieaugošās izmaksas un nenoteiktība ir nomocījušas nozari, apturot daudzus projektus. Tomēr no ES pieejamo resursu apjoms turpina pieaugt, un nākamais gads būs izšķirošs faktors. Ja viņi nevarēs uzsākt savu projektu, viņiem būs jāatgriežas ES.
Samazinoties izejvielu un būvmateriālu cenām, atjaunosies interese par būvniecības pakalpojumiem. Lai birokrāti būtu veiksmīgi, tiem būs jāspēj ātri pārslēgties starp dažādiem projektu līgumiem un precīzi izsekot izmaksām. Šobrīd uzņēmumi daudz mazāk interesējas par investīcijām un vairāk interesējas par naudas aizņemšanos.
Trešā ceturkšņa dati liecina, ka izaugsme šogad būs vājāka, jo gada otrajā pusē vērojama lejupslīde. Paredzams, ka šī palēnināšanās turpināsies nākamā gada sākumā. Gada otrajā pusē aktivitātei atkal vajadzētu palielināties, kas novedīs pie pozitīvas gada beigām.
Precīzāk situāciju varēsim novērtēt janvāra beigās.