Attiecīgā persona atbalsta uzskatu, ka ir netaisnīgi novelt vainu uz citu personu par autovadītāja rīcību. Turklāt Velšs uzskata, ka kriminālvajāšanu nevajadzētu saukt par personām, kuras nespēj atpazīt vai noteikt transportlīdzekļa vadītāja reibuma pakāpi. Viņš skaidri izteicies, ka juridiskas vainas slēdziens pilnībā attiecas vien uz vadītāju, nevis visiem māšīnā esošajiem.
Atbildība tiek uzņemta par jebkuru stāvokli, kas saistīts ar vielām, izņemot alkoholu. Tomēr, ja ir iesaistīts arī alkohols, sarežģītāks kļūst jautājums par to, vai persona ir vadījusi transportlīdzekli, būdama vielu reibumā.
Šeit gan dīvaini šķiet tie gadījumi, ja pasažieri, kuri brauc ar taksi, var nonākt ļoti muļķīgā situācijā, kur aiztur vadītāju. Vai tad šādā situācijā pasažierim uzreiz ir jāpazīst taksista vadītājs, lai piesietu kā līdzdalībnieku?
Pēc viņa argumentācijas, piedāvātā rezolūcija neko nedarītu cīņā pret braukšanu dzērumā. Velšs sacīja, ka problēmas atrisināšana būs pakāpenisks process, kas prasīs laiku. Ir svarīgi atzīmēt, ka šo problēmu nevar atrisināt nekavējoties.
Kriminālkodekss tika pārskatīts pagājušā gada novembrī, un tajā notikušas būtiskas izmaiņas.
Lasi arī: Beidzot nācis gaismā Raimonda Paula sievas mūžībā aiziešanas iemesls
Viena no būtiskām izmaiņām ir tāda, ka persona, kura vada transportlīdzekli vai kontrolē to, tiks pie kriminālatbildības, ja alkohola koncentrācija viņa asinīs vai izelpā pārsniegs 1,5 promiles. Turklāt likums paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties narkotisko vielu reibumā.
Pašreizējo metožu neefektivitāte ir acīmredzama problēma. Lietas būtība ir sociālajā uztverē, jo mēģinājums sarunāties ar iereibušu cilvēku parasti nedod rezultātus. Tāpēc sabiedrības uztveres nozīmi nevar pārvērtēt.