Diemžēl nereti sievietes, kuras audzina bērnus, pēc šķiršanās paliek vienas pašas ar pajumtes / mājokļa problēmu un dažkārt nonāk teju uz ielas.
Šāds liktenis piemeklēja 27 gadus veco Šarloti Sapvelu, divu bērnu mammu, kura negribēja apgrūtināt savus vecākus, taču nevarēja arī palikt uz ielas kopā ar saviem dēliem. Tāpēc sieviete spērusi izmisīgu soli, lai uzbūvētu savu māju, pierādot, ka nekādiem apstākļiem nevajadzētu mūs nobiedēt.
Skaistais stāsts par laimīgu laulību Šarlotei Sapvelai beidzās visai skumji. Jaunā māte pēc šķiršanās palika bez naudas un pat bez jumta virs galvas, jo vīrs negribēja redzēt ne viņu, ne bērnus mājās. Sākumā sieviete mēģināja īrēt dzīvokli, taču maksa bija nepieejama vienam cilvēkam, kuram vēl jāuztur mazi bērni. Tad Šarlotes vecāki uzstāja, lai meita ar mazbērniem pārvācas pie viņiem, bet viņa negribēja viņus apgrūtināt, jo viņu māja nebija tik liela, turklāt viņi dzīvoja kopā ar vectēvu un jaunāko brāli. Lai gan ar diviem maziem bērniem arī nebija iespējams atrasties uz ielas.
Tā kā viņas vecākiem bija sava māja uz diezgan plaša zemes gabala, Šarlote nolēma spert izmisīgu soli, viņa plānoja uzcelt atsevišķu māju savai nelielajai ģimenei. Šai idejai piekrita viņas vectēvs, kurš ne tikai palīdzēja, bet arī piešķīra mazmeitai 10 tūkstošus dolāru, lai viņa varētu realizēt savus plānus un nostāties uz kājām. Arī viņas vecāki nebija pret, taču atteicās piedalīties šajā procesā, jo bija aizņemti darbā.
Šarlote lielāko daļu darba veica pati. Bet vectēvs kā profesionāls galdnieks ne tikai deva mazmeitai noderīgus padomus un parādīja, kā strādāt ar to vai citu instrumentu, bet arī palīdzēja, cik vien varēja, lai gan ne bieži, jo viņš joprojām strādāja un viņa veselība vairs nebija tāda kā senāk.
Lasi vēl: Piesaistīsiet tikai nelaimi un grūtības: kādas lietas kategoriski nevar darīt mājās
Šarlote priecājās, ka pati izstrādāja mazas mājas projektu, kura izmēri bija 6 x 3 metri, viņa apguva galdniecības pamatus (vectēvam bija darbnīca ar darbgaldiem un nepieciešamajiem instrumentiem), iemācījās būvēt sienas, taisīt griestus un jumtu, ieklāt flīzes un grīdas, ierīkot elektrību un santehniku. Jaunā mamma ir iemācījusies visu un lepojas ar to, ka spēja izdarīt to, ko ne katrs cilvēks, kurš daudz zina par būvniecību vai galdniecību, uzdrošinātos darīt.
Šarlotei bija vajadzīgi aptuveni seši mēneši, lai uzceltu un pilnībā iekārtotu savu māju. Bet jāatzīmē, ka lepnums un prieks apņēma Šarloti tikai procesa beigās, pašā sākumā jaunajai sievietei bija ļoti grūti, jo viņa nekad iepriekš neko tādu nebija darījusi, turklāt daži darbu veidi prasīja lielu fizisko spēku, kas būvniecību palēnināja.
“Man pilnīgi neizdevās darbs ar kokapstrādi, sabojājot ne vienu vien kokmateriālu vai dēli, mājas celtniecība sākumā šķita tik neiespējama, ka gribēju visu atmest. Vienīgais, kas mani apturēja, bija tas, ka es nevarēju atļauties būt vāja. Vairāk nekā sešus mēnešus nenogurstoši strādāju, darot lietas, ko nekad iepriekš nebiju darījusi, un pat nevarēju iedomāties, ka spēšu tikt galā pat ar elementāriem procesiem,” atzīst pati entuziaste, atceroties grūto laiku, kad nācās smagi strādāt 10-12 stundas dienā.
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā!