Daudziem būs problēmas! Bankām būs jāziņo VID par cilvēkiem, kuri no bankomāta izņems lielas summas

Posted on by Janīna Ozoliņa

Related Post

    Atis Bičkovskis, Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors, skaidro ReTV, ka summa, kura pārsniedzot, bankā izraisīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informēšanu, varētu būt ietverta diapazonā no minimālās algas līdz vidējai algu tautsaimniecībā.

    Viņš norāda, ka par šo slieksni ir notikušas diskusijas un konkrētie sliekšņi tiks noskaidroti un apspriesti, veicot normatīva regulējuma izstrādi, kas ir svarīgs posms Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna īstenošanā.

    Šis plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kuram prioritāte nākamajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas samazināšana. Tas ietver gan vispārējus, horizontālus pasākumus, gan arī konkrētus pasākumus atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Šāds holistisks pieejas veids ļaus efektīvi īstenot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna mērķus un veicināt ilgtspējīgu ekonomikas attīstību.

    Saskaņā ar profesora Fridriha Šneidera datiem, valsts plāno līdz 2027. gadam samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu līdz 18,9%, priekšnosacījumam saglabājot stabilu ekonomikas attīstību. Šāds mērķis ļautu Latvijai tuvināties Eiropas valstu vidējam ēnu ekonomikas līmenim.

    Plānā ietvertie pasākumi paredz pakāpeniski palielināt ieņēmumus valsts budžetā, sasniedzot 2027. gadā 120 miljonu eiro apmēru. Šajā summa ietver iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumus 17,2 miljonu eiro apmērā, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumus 33,4 miljonu eiro apmērā, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumus 36,41 miljonu eiro apmērā un akcīzes nodokļa ieņēmumus 33,3 miljonu eiro apmērā.

    Plānā ir ietverti vairāk nekā 50 pasākumi nozaru politikas un tiesiskā regulējuma uzlabošanai, ar mērķi ierobežot ēnu ekonomiku, veicināt uzņēmējdarbības vidi prioritārajās nozarēs un stimulēt nodokļu saistību brīvprātīgu izpildi. Šī visaptverošā pieeja paredz radīt ilgtspējīgu ekonomikas vidi un uzlabot valsts finanšu stabilitāti.

    Pasākumi ir strukturēti piecos pamatrīcībās: horizontālie pasākumi un nezināmās izcelsmes skaidras naudas aprites samazināšana, informācijas un datu apmaiņa, būvniecības nozares pasākumi, veselības nozares pasākumi un citi pasākumi, kuri tiek īstenoti ar mērķi uzlabot uzņēmumu konkurētspēju.

    Plānotie pasākumi ietver nodokļu maksātāja kopvērtējuma izmantošanu publiskajos iepirkumos, nezināmas izcelsmes skaidras naudas aprites ierobežošanu, primāro darba algas izmaksu veidu bezskaidrā naudā, stimulējot bezskaidras naudas darījumu ierobežošanu, ieviešot e-rēķinus, stiprinot datu analītiku būvniecības, veselības un skaistumkopšanas nozarēs, uzlabojot informācijas un datu apmaiņu, veicinot sabiedrības izglītošanu par ēnu ekonomikas negatīvajām sekām un riskiem iesaistītajām personām. Plānā ietverti arī citi pasākumi, kas veicinās uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanu un kopējo ekonomisko stabilitāti. Šī visaptverošā pieeja paredz nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu ēnu ekonomikas mazināšanu valstī.

    Tevi noteikti interesēs

    COMMENTS

    Leave a Comment