Latvijā

Lāčplešdien, 11.novembrī, Kolkā gaisa temperatūra pakāpusies līdz 13,5 grādiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Citviet Latvijā gaisa temperatūra 11.novembrī bija 10-12 grādu robežās no 11.novembra augstienes. Liepājā iepriekš šajā datumā jebkad reģistrētā augstākā temperatūra bija 13 grādi. Rekordiski silts laiks jau gaidāms brīvdienās, sestdien gaisa temperatūra vietām sasniegs 15 grādus.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā saslimstība ar Covid-19 vīrusu ir samazinājusies par 14,3% no 305,2 gadījumiem uz 100 000 cilvēku līdz 299,4 gadījumiem. Tas ir zems skaitlis, kas kādu laiku nav redzēts. Kopš dienas sākuma veikti 2988 Covid-19 testi un konstatēti 388 jauni inficēšanās gadījumi. Pozitīvo gadījumu īpatsvars ir 12,9%. Trīs pacienti ir miruši.

Šīs nedēļas otrajā pusē Latvijā gaidāms silts laiks. Svētdienas rītā gaiss būs ap 4 grādiem, bet dienā ap 8 grādiem. Sestdien būs mērens laiks līdz ap 14 vai 15 grādiem pēc Celsija. Ceturtdien un piektdien vietām vēl līs, bet brīvdienas paies bez nokrišņiem, un bieži uzspīdēs saule. Piektdien un sestdien pastiprināsies dienvidrietumu vējš, kas svētdien sasniegs ātrumu 13-18 metri sekundē.

Otrdien, 8.novembrī, gada līdz šim karstākajā dienā, daudzviet Latvijā pārspēts temperatūras rekords. Gada siltākā diena līdz šim bijusi Mērsragā, kur temperatūra sasniedza rekordaugstu 13,5 grādu atzīmi. Tas ir par 0,4 grādiem vairāk nekā iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts šajā datumā 2015. gadā. Rīgā gaiss iesilis līdz 12.4 grādi, un tas arī sasniedzis jaunus, rekordlielus 8 grādus. Novembra karstuma vilnis bija nebijis. Iepriekšējais reģistrēts tālajā 1926. gadā, kad galvaspilsētā bija vēss 11,7 grādi. Šajā datumā siltākā…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātnieki strādā pie siera apvalka, kas izgatavots no sūkalām. Šis jauninājums ir izstrādāts, lai palīdzētu samazināt vajadzīgā iepakojuma daudzumu, un tas ir arī bioloģiski noārdāms. Jaunais iepakojums, kas ir videi draudzīgs un ilgstoši saglabā sieru svaigu, jau izgājis testēšanu Igaunijas uzņēmumā, LBTU Pārtikas tehnoloģijas katedras vadošā pētniece Sandra Muižniece-Brasava. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātē šobrīd tiek izmantots jauns, dabai draudzīgs materiāls, kas ražots no ražošanas procesa blakusproduktiem.

Lielā siltuma tarifus var nākties paaugstināt pašvaldībās, kas izmanto šķeldu, jo siltums no šķeldas var būt diezgan intensīvs. No nākamā gada lielajām katlumājām Eiropas Savienībā būs jāiegādājas oglekļa dioksīda emisiju kvotas dažādiem kritērijiem neatbilstošas ​​biomasas dedzināšanai. Siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt papildu izdevumus, kas var sasniegt miljoniem eiro, kas galu galā tiks novirzīti uz iedzīvotājiem tarifu paaugstināšanas veidā. Lai no tā izvairītos, uzņēmumiem ir jāpierāda, ka šķelda ir iegūta no ilgtspējīgiem avotiem, taču ir maz…