Lai gan vasara tuvojas noslēgumam, gurķi dārzā vēl aktīvi ražo. Taču augustā tie kļūst īpaši prasīgi – ar vienu kļūdu mitrumā pietiek, lai augs zaudētu spēku un raža saruktu.
Esmu gadiem eksperimentējis un nu jau zinu – viss slēpjas pareizā laistīšanā. Un tas nav nekas sarežģīts. Šeit ir mana personīgā pieeja, kuru ievēroju katru augustu – tā palīdz man baudīt svaigus gurķus pat tad, kad citiem dārzi jau tukši.
Lūk, kā es to daru soli pa solim:
Cik bieži es laistu gurķus augustā?
Gurķiem šajā laikā svarīga nav tikai laistīšana, bet precīza un pārdomāta pieeja. Līdz augusta vidum gurķus laistu 2–3 reizes nedēļā, atkarībā no laikapstākļiem. Katru reizi izmantoju apmēram 8–10 litrus ūdens uz kvadrātmetru – tas nodrošina, ka mitrums sasniedz arī dziļākās saknes.
Sākot ar augusta otro pusi, kad augi aug lēnāk un vakari kļūst vēsāki, laistīšanas intensitāti samazinu – apmēram vienu reizi 7–10 dienās. Šajā posmā mitruma pārpalikums var vairāk kaitēt nekā palīdzēt.
Nekad nelaistu “uz izjūtu” vai pēc grafika, ja nav pārbaudīta augsne. Es vienmēr pārliecinos ar pirkstu – ja augsne ir joprojām mitra 3–4 cm dziļumā, tad laistīšanu atliek. Tā augs saņem precīzi tik daudz ūdens, cik nepieciešams – ne vairāk, ne mazāk.
Kad es laistu gurķus?
Tikai no rīta vai vakarā. Tas ir zelta likums. Dienas vidū, kad saule ir visaktīvākā, ūdens pilieni uz lapām var darboties kā palielināmie stikli – un rezultāts būs lapu apdegumi. Tas ne tikai sabojā izskatu, bet arī ietekmē ražu – apdegušās lapas vairs nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas.
Rīta laistīšana ir vislabākā – augiem ir laiks uzsūkt ūdeni pirms karstuma, un mitrums pagūst iztvaikot, neapdraudot saknes vai lapas. Vakara laistīšana arī der, ja gaisa temperatūra nav pārāk zema un augsne paspēs nedaudz apžūt līdz naktij.
Vai var laistīt gurķus pa lapām?
Daudzi dārzkopji joprojām atturas no laistīšanas pa lapām, taču pareizā laikā un veidā to darīt ir ne tikai iespējams, bet pat ieteicams – īpaši karstā laikā, kad augiem nepieciešams papildu mitrums gaisā.
Kad to daru es:
Tikai agri no rīta vai vēlu vakarā, kad saule vairs nespīd tieši uz lapām.
Dienas vidū laistīšana pa lapām var radīt apdegumus, jo ūdens pilieni uzkarst kā lēcas.
Svarīgākā lieta:
Pēc šādas “dušas” jeb dūmšanas vienmēr pārbaudu augsni pie saknēm. Tai jāpaliek sausai vai tikai nedaudz mitrai, citādi var rasties sakņu puve. Tādēļ šo metodi izmantoju uzmanīgi, kā papildinājumu, nevis kā pamata laistīšanas veidu.
Kam vēl pievēršu uzmanību, laistot gurķus augustā?
1. Siltumnīcās – mazāk ūdens, bet biežāk.
Siltumnīcās gaiss ir karstāks, mitrums iztvaiko ātrāk, tāpēc gurķi jālaista biežāk. Taču ar mazāk ūdens vienā reizē, lai neveidotos mitruma pārpalikums un augsne nepaliktu pārāk slapja.
Papildus vienmēr vēdinu – stāvošs gaiss + mitrums = ideāla vide puvei un kaitēkļiem.
2. Temperatūra zem +15°C – nelaistu vispār.
Zemākā temperatūrā gurķi vairs nespēj pilnvērtīgi uzņemt ūdeni, un mitrums tikai kavē sakņu darbību. Šādā laikā es augu vairāk saudzēju, nekā baroju.
3. Ja redzamas puves pazīmes – laistīšana nekavējoties jāpārtrauc.
Pirmās pazīmes: dzeltenas, nosēdušas lapas, mīksti vai brūni plankumi uz kātiem un augļiem. Šādā gadījumā laistīšana tikai saasina problēmu – es to pārtraucu pilnībā uz vairākām dienām un uzreiz vēdinu stādījumu, īpaši siltumnīcā.
Labāk retāk un gudri nekā bieži un bez mērķa. Katru gadu, kad pieturos pie šiem noteikumiem, manējie gurķi ražo līdz pat pirmajām salnām – kad citiem dārzos jau sen beidzies sezona.
