Valsts ieņēmumu dienestam (VID) izdevumi nākamā gada budžetā jāsamazina par 13,4 miljoniem eiro.
No kuriem aptuveni astoņus miljonus eiro plānots ietaupīt, samazinot darbinieku skaitu, trešdien, 6. augustā, “Delfi TV” raidījumā “Kāpēc” stāstīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Viņa skaidroja, ka valdības uzstādījums šobrīd ir katram ministrijas resoram mazināt izdevumus. “Mums ir liels budžets, un attiecīgi daudz būs jāsamazina izdevumi, un mēs rūpīgi pie tā strādājam,” teica VID ģenerāldirektore, norādot, ka Finanšu ministrija (FM) uzdevusi VID samazināt izdevumus par 13,4 miljoniem eiro. No tiem aptuveni astoņi miljoni eiro tiks samazināti tieši atalgojuma budžetā.
Darbinieku skaita samazinājums kā ietaupījuma avots
Izdevumu samazināšanai VID plāno atlaist darbiniekus, tomēr konkrētu atlaižamo darbinieku skaitu Šmite-Roķe nenosauca, norādot, ka, kamēr nav pateikts pašiem darbiniekiem, to nevar paust publiski. Turklāt atlaižamo darbinieku skaits būs redzams augusta beigās, kad valdība nāks klajā ar kopējo samazinājuma summu.
Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nākamā gada valsts budžetā jāīsteno būtisks izdevumu samazinājums – kopumā par 13,4 miljoniem eiro. No šīs summas lielākā daļa jeb aptuveni astoņi miljoni eiro tiks ietaupīti, samazinot darbinieku skaitu. Par šo izaicinājumu un tā sekām sabiedrībai trešdien, 6. augustā, “Delfi TV” raidījumā Kāpēc pastāstīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Viņa uzsvēra, ka valdības pašreizējais mērķis ir samazināt izdevumus visos ministriju pārziņā esošajos resoros. “Mums ir ievērojams budžets, un attiecīgi arī daudz, no kā samazināt. Pie šī uzdevuma strādājam rūpīgi un atbildīgi,” sacīja Šmite-Roķe. Finanšu ministrija esot konkrēti norādījusi VID mērķa summu – 13,4 miljoni eiro, no kuriem būtiska daļa tiks atrasta atalgojuma pozīcijā.
Samazinājumi skar arī cilvēkresursus
Lielākā daļa ietaupījuma tiks panākta, samazinot darbinieku skaitu, taču precīzs atlaižamo cilvēku skaits vēl nav zināms. Šmite-Roķe uzsvēra, ka skaitļi tiks publiskoti tikai pēc tam, kad par to būs informēti paši darbinieki. Valdība plāno nākt klajā ar galīgo samazinājuma apjomu augusta beigās, un tad arī būs skaidrība par to, cik darbinieku skars šīs pārmaiņas.
«Šis izdevumu samazinājums ir ļoti smags, būs jāatlaiž arī darbinieki. Diemžēl nevaram atrast cita veida izdevumus, ko mazināt. Tas nav ne vienkāršs, ne viegls lēmums, bet tas mums ir jāpieņem, ņemot vērā valsts fiskālo realitāti,» sacīja Šmite-Roķe. Viņa uzsvēra, ka šādu soli nākas spert, jo esošā budžeta struktūra vairs nav ilgtspējīga, un jāmeklē veidi, kā būt efektīvākiem.
Atalgojuma pieeja – ne visiem vienādi
Šmite-Roķe arī uzsvēra, ka viņas kā vadītājas mērķis ir panākt, lai tie darbinieki, kuri turpina strādāt, kuri ir motivēti, ar iniciatīvu un nāk ar jaunām idejām, nejūt negatīvu ietekmi uz savu atalgojumu. “Tātad, mēs nevis vienkārši visiem proporcionāli samazināsim algas, bet gan kļūsim efektīvāki, pārvērtējot pienākumus un procesus,” viņa skaidroja.
Jautāta, vai plānotās pārmaiņas ietekmēs VID kapacitāti, Šmite-Roķe atbildēja, ka šobrīd norisinās sarunas ar pārvalžu vadītājiem, kuru laikā tiek izvērtēts, kādas funkcijas ir iespējams veikt citādi – saprātīgāk, modernāk vai vienkārši atteikties no darbībām, kas nesniedz taustāmu pienesumu. Šādas pārmaiņas palīdzēs uzlabot efektivitāti arī ilgtermiņā.
Pārmaiņas kā iespēja reorganizācijai
“Tās ir lietas, kas līdz šim patērējušas daudz resursu – gan cilvēkresursu, gan laika un enerģijas –, bet rezultāts ir bijis minimāls vai pat nekāds,” norādīja Šmite-Roķe. Viņasprāt, šī ir arī iespēja pārskatīt procesus un ieviest pārdomātākas darba organizācijas formas, lai VID arī turpmāk spētu pildīt savas funkcijas kvalitatīvi, pat ar mazākiem resursiem.
No šīs summas būtisks slogs – vismaz 150 miljoni eiro – būs jānodrošina jau 2026. gadā. Šāds finanšu mērķis prasa gan pārskatīt iestāžu budžetus, gan arī rūpīgi izvērtēt procesus un struktūras, kur iespējams panākt lielāku efektivitāti. Samazinājuma mērķis nav tikai fiskāla disciplīna, bet arī ilgtermiņa pārdomāta valsts pārvaldes pārstrukturēšana.
Saskaņā ar valdības iecerēm, izdevumu optimizācijas un samazināšanas rezultātā ietaupītos līdzekļus plānots novirzīt svarīgām prioritātēm, īpaši valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai. Tādējādi tiek panākts, ka fiskālā telpa tiek izmantota stratēģiski, atbildot uz pieaugošajiem drošības izaicinājumiem.
Aizsardzības budžeta pieaugums – ar fiskālu atbildību
Lai gan aizsardzības budžeta palielinājums ir atzīts par vienu no galvenajām valdības prioritātēm, tas notiks, ievērojot skaidrus fiskālās disciplīnas ierobežojumus. Ministru kabinets ir noteicis, ka vispārējās valdības parāds nedrīkst pārsniegt 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nozīmē, ka papildu finansējums aizsardzībai tiks piesaistīts, apvienojot gan iekšzemes fiskālos risinājumus, gan starptautiskos aizdevumus, nezaudējot kontroli pār valsts parāda līmeni.
Šī pieeja ļaus Latvijai saglabāt fiskālo stabilitāti, vienlaikus nodrošinot nepieciešamos ieguldījumus drošības jomā. Tādējādi valdība cenšas līdzsvarot nepieciešamību pēc drošības ar ilgtermiņa finanšu atbildību un budžeta ilgtspēju.
