Tikai karaļi un citas augstdzimušas personas varēja atļauties būt izvēlīgiem, tāpēc dažādu diētu vēsture nesaraujami saistīta ar karaļnamiem, lielākoties – Francijas valdniekiem.
Pirmo ārstniecisko diētu uz sevis izmēģināja Vilhelms Iekarotājs (XI gadsimtā). Šis vēl nosacīti jaunais valdnieks gadiem ilgi nodevās negausīgai ēšanai, līdz kļuva neiedomājami resns. Viss jau it kā būtu labi, taču pienāca brīdis, kad karalis bez citu palīdzības vairs nespēja patstāvīgi kustēties un, trakākais, ķermeņa apmēri vairs neļāva uzrāpties zirgam mugurā un jāt, kas tālaika vīriešiem bija liels kauns un negods.
Tad arī dziedniekiem nācās augstdzimušā pacienta apetīti iegrožot ar diētu – atļaut ieturēt maltīti tikai no rīta un vakarā. Varētu nodomāt: kas tur tik traks? Bet tā varam domāt tikai mēs. Toties cilvēkam, kas bija radis ieturēties 10–12 reižu dienā, izpildīt šīs prasības nebija viegli un sagādāja patiesas mocības. Bet tad Vilhelms atrada izeju arī no šīs situācijas: no rīta un vakarā viņš pamatīgi ieturējās, bet visu garo dienas vidu, lai nomāktu izsalkumu, nepārtraukti dzēra.
Cik veiksmīga bija šī ārstēšanās, vēsture noklusē. Taču pilnīgi droši var apgalvot, ka tas bija pirmais gadījums vēsturē, kad ķermeņa svara samazināšanai tika ieteikta diēta.
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!
