No šodienas Latvijā stājies spēkā pavisam jauns nodoklis, par kuru daudzi iedzīvotāji vēl nemaz nezina.
Šis nodoklis ir radīts ar mērķi uzlabot valsts budžeta situāciju un nodrošināt papildu līdzekļus dažādiem sociālajiem projektiem un infrastruktūras attīstībai.
Taču, kā ar jebkuru jaunu nodokli, arī šajā gadījumā sabiedrībā ir radušās daudzas diskusijas un jautājumi par tā nepieciešamību un ietekmi uz ikdienas dzīvi.
Vai gana labs lēmums?
Šodien Latvijā stājas spēkā būtiski grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kuri ievērojami mainīs līdzšinējo praksi un ietekmēs gan uzņēmumus, gan patērētājus. Saskaņā ar šiem grozījumiem, par katru tirgū laisto tekstilizstrādājumu kilogramu tiks piemērots dabas resursu nodoklis (DRN) 0,5 eiro apmērā.
Šīs izmaiņas ir ieviestas ar mērķi samazināt tekstilrūpniecības negatīvo ietekmi uz vidi un veicināt ilgtspējīgāku pieeju resursu izmantošanai.
Tekstilrūpniecība ir viens no lielākajiem piesārņotājiem pasaulē, un arī Latvijā tā rada būtisku vides slogu. Tekstilizstrādājumu ražošana un patēriņš prasa milzīgus dabas resursus un rada lielu daudzumu atkritumu, kas bieži vien nonāk poligonos vai tiek sadedzināti, radot papildus emisijas.
Jauns nodoklis
Jaunais nodoklis ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir samazināt šī sektora ietekmi un veicināt atbildīgāku resursu izmantošanu.
Uzņēmēji un tirgotāji, kuri nodarbojas ar tekstilizstrādājumu importu vai ražošanu, jau iepriekš ir izteikuši bažas par šo jauno nodokli. Viņi uzsver, ka tas varētu palielināt produkcijas izmaksas un līdz ar to arī gala cenas patērētājiem.
Daži uzņēmumi, iespējams, saskarsies ar nepieciešamību pārskatīt savas piegādes ķēdes un meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, lai mazinātu nodokļa ietekmi uz savu darbību. Savukārt patērētāji, iespējams, izjutīs cenu pieaugumu un būs spiesti pārdomāt savus iepirkšanās paradumus.
Valdība ir paudusi pārliecību, ka jaunais nodoklis veicinās videi draudzīgākus risinājumus un palīdzēs samazināt tekstilatkritumu daudzumu.
Šī iniciatīva ir daļa no plašākas Eiropas Savienības politikas, kas vērsta uz aprites ekonomikas veicināšanu un resursu efektivitātes uzlabošanu. Latvija, ieviešot šo nodokli, seko vairāku citu ES dalībvalstu piemēram, kurās jau ir ieviesti līdzīgi nodokļi un iniciatīvas.
Tomēr šajā ziņā stāsts ar to nemaz nebeidzas un ir vēl kāda nepatīkamā daļa, ko daudzi nezina…
Lasi raksta turpinājumu nākošajā lapā