Uz visu mūžu aizmigusi latviešu aktrise un izcila personība. Viņas trūkumu izjutīs daudzi. Viņa tika uzskatīta par īstu teātra dīvu.
Agrāk vai vēlāk mēs visi šķērsojam robežu, kas atdala zemes eksistenci no mūžīgās eksistences. Cilvēki šo neredzamo pāreju mēdz dēvēt par “nāvi”. Un, protams, mēs visi reizēm brīnāmies, kas mūs gaida aiz šīs robežas.
Taču neviens no mūsdienu pasaulē dzīvojošajiem cilvēkiem nevar sevi saukt par “ekspertu” šajā jomā, jo nāve dzīvam cilvēkam ir nesaprotams, intīms noslēpums. Taču mēs varam pavērt šī noslēpuma plīvuru, raugoties uz to ar savām garīgajām acīm.
Katrs ticīgais ir pārliecināts, ka pēc nāves mēs varam palikt tikai divos stāvokļos: vai nu Dieva Valstībā, kas sagatavota taisnajiem, kuri mīl To Kungu, vai arī mūžīgā tumsā un ciešanās, ko mēs mēdzam saukt par “elli”.
Arī agrāko laiku garīdznieki daudz diskutēja par to, ko gars jūt pēc nāves. Un viens jauns vīrs pat spēja aprakstīt savu pēcnāves pieredzi. Viņa stāsts tika publicēts brošūrā ar nosaukumu “Daudziem neticams, bet patiess atgadījums”.
Kā vēsta Latvijas mediji, tuvinieki apstiprinājuši, ka 4. decembrī 94 gadu vecumā mūžībā aizgājusi atzītā Latvijas Nacionālā teātra aktrise Ilga Hincenberga.
Viņa pirmām kārtām atzīta par talantīgu tēlaaktrisi, tomēr atveidojusi arī Dinas Rainas lomas teātra iestudējumā “Jāzeps un brāļi”, Ošu Annu izrādē “Zaļā zeme”, bet Sondru iestudējumā “Amerikāņu traģēdija”, vienā savas karjeras brīdī.
Savas izsmalcinātās literārās vēlmes viņa demonstrēja, izstrādājot koncertprogrammas, kurās mākslinieciski interpretēta Ārika Ādamsona un Regīnas Ezeras daiļrade, kā arī latviešu tautas pasakas, ko papildina viņas personīgās atziņas.
Lasi vēl : 6. Decembris – Svētā Nikolaja diena! Lietas, kuras nekad un nekādā gadījumā nevar darīt šajā dienā!
Lasi vēl: Slikti jaunumi Roberto Meloni dzīvē; Viņš nekavējoties nogādāts slīmnīcā
Ilga Hincenberga dzimusi 1929. gada 15. augustā. Izglītību ieguvusi Āgenskalna ģimnāzijā. Pēc Valsts Teātra institūta absolvēšanas viņa demonstrēja izcilus talantus, atveidojot Veru Panovu, un pēc tam uzsāka īsu darbu Jelgavas teātrī.
Pēc Jelgavas teātra apvienošanas ar Valmieras teātri viņa pārgāja uz cienījamo Nacionālo teātri, kas tolaik bija pazīstams kā Drāmas teātris. Savas darbības laikā viņa galvenokārt uzņēmās otrā plāna lomas dažādos iestudējumos.
Visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem!