Pētnieki ir noskaidrojuši, cik ilgs laiks nepieciešams, lai starp vīrieti un sievieti attīstītos emocionāla un romantiska tuvība.
Izraēlas zinātnieki ir atklājuši, ka divas minūtes ir pietiekami, lai diviem cilvēkiem attīstītos savstarpējas jūtas.
Pētot ātro randiņu dalībnieku fizioloģiskās reakcijas, viņi atklāja, ka pāriem, kuri viens par otru interesējās, svīšanas ātrums sāka būt līdzīgs pēc 120 sekundēm. Pētnieki šo fizioloģisko atbilstību identificēja kā galveno tā sauktās “sinhronizācijas” rādītāju — procesu, kas signalizē par iespējamu romantiskas saiknes rašanos.
Pēc fizioloģiskās sinhronizācijas nākamais potenciālo partneru tuvināšanās posms ir kustību atspoguļošana. Vīrietis un sieviete sāk neviļus kopēt viens otru, vienlaikus smaidot, pamājot ar galvu, kustinot rokas vai kājas. Šī parādība, kā atzīmē pētījuma autors Širs Atsils, norāda uz starppersonu saiknes veidošanos zemapziņas līmenī.
Pēc zinātnieka domām, cik veiksmīga būs mijiedarbība ar potenciālo partneri, lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai cilvēkiem izdosies panākt fizisku sinhronizāciju. Novērojumi ir pierādījuši, ka jau randiņa otrajā minūtē sāk veidoties dabiska saskaņotība darbībās, kas var liecināt par romantisku pievilcību.
No evolūcijas psiholoģijas viedokļa partnera izvēles procesā cilvēks, to neapzinoties, vadās pēc noteiktām ārējām pazīmēm – matu krāsas, sejas vaibstiem vai ķermeņa proporcijām, tostarp gurnu platuma sievietēm kā auglības pazīmi. Tomēr šīs teorijas neizskaidro, kā starp cilvēkiem rodas tūlītēja simpātija vai pievilcība.
Pētījumā piedalījās 32 cilvēki – 16 vīrieši un 16 sievietes, kas bija ieinteresēti veidot romantiskas attiecības. Eksperimenta ietvaros katrs pāris izgāja trīs randiņu kārtas 5 minūšu garumā. Šajā laikā dalībnieki sazinājās, iepazinās, un viņu fizioloģiju un motorisko aktivitāti uzraudzīja speciāli sensori uz aprocēm.
Tika reģistrētas izmaiņas ķermenī, ekstremitāšu kustībās un uzvedības žestos. Pēc eksperimenta visi dalībnieki aizpildīja aptauju. Izrādījās, ka spēcīgākā emocionālā saikne radās tiem pāriem, kuriem jau randiņa otrajā minūtē tika reģistrēta elektrodermālā aktivitāte – tas ir, sakritība svīšanas intensitātē.
Turklāt visu piecu minūšu ilgo randiņu laikā šie pāri saglabāja kopīgus žestus un kustības, kas liecināja par stabilu savstarpēju interesi. Viens no interesantākajiem pētījuma atklājumiem ir tas, ka sievietes izjuta fizisku pievilcību pret vīriešiem, ar kuriem viņas sasniedza visaugstāko uzvedības sinhronizācijas līmeni.
