Zeme burtiski vārās. Klimata zinātnieki ar bažām raugās uz 2024. gadu jo īpaši tā vidu, jo gaidāms kas baiss

Posted on by Sandra Kovaļenko

Related Post

    Laikapstākļu līkločus pagājušā gada nogalē Austrumeiropas iedzīvotāji atcerēsies ilgi. Ja 2023. gada 31. decembrī daudzviet Eiropas austrumu reģionā vēl bija +2 °C, tad naktī uz 1. janvāri temperatūra strauji pazeminājās līdz -10 °C, bet turpmākajās dienās nokritās līdz -24 °C.

    Lai arī uz brīdi pierimis, šobrīd sals turpinās, bet tikmēr pagājušajā nedēļā Pasaules Meteoroloģijas organizācija atzina 2023. gadu par karstāko gadu novērojumu vēsturē. Tajā tika uzstādīti daudzi klimatiskie rekordi, bet zinātnieki brīdina: nākamais 2024. gads, visticamāk, tos pārspēs.

    Katra diena varētu būt par 1,5°C siltāka

    Žurnālā Nature nupat publicētajam dokumentam ir daiļrunīgs nosaukums: “Zeme 2023. gadā uzvārījās – vai tā to darīs arī 2024. gadā?”. Tās autors atgādina, ka pagājušās vasaras karstuma viļņi pārņēma daudzus pasaules reģionus.

    Ķīnā tika reģistrēta visaugstākā temperatūra šīs valsts vēsturē. Amerikas pilsētā Fīniksā, Arizonas štatā, termometra stabiņš mēnesi pēc kārtas sasniedza +43 °C un vairāk. Meksikā jūlija karstuma vilnis prasīja vairāk nekā 200 cilvēku dzīvības, savukārt sausums Austrumāfrikā izraisīja pārtikas krīzi un kārtējo migrācijas vilni.

     

    Krievijā, Kanādā, ASV un Grieķijā plosījās mežu ugunsgrēki, kuros gāja bojā daudzi cilvēki. Tā kā 2023. gads ir oficiāli karstākais gads vēsturē, klimata pētnieki ar bažām un satraukumu raugās nākotnē. Viņi apgalvo, ka 2024. gads varētu būt vēl sliktāks.

    “Mēs droši zinām, ka 2024. gadā būs karstuma viļņi. Bet diemžēl mēs nevaram paredzēt, kur un kad tie notiks,” apgalvo Samanta Bērdžesa, Kopernika Klimata pārmaiņu dienesta Eiropā direktora vietniece.

     

    Lasi vēl: 66 gadu vecumā aizsaulē devusies izcila Latvijas sporta trenere; ģimene atklāj, ka tas noticis pēkšņi

    Saskaņā ar publicētajiem datiem 2023. gadā globālā vidējā virszemes gaisa temperatūra bija par 1,34-1,54 °C augstāka nekā vidēji 1850.-1900. gadā – tā dēvētajā “pirmsindustriālajā” periodā.

    Katra diena pagājušajā gadā bija vismaz par 1°C siltāka nekā pirmsindustriālajā periodā, un tas ir noticis pirmo reizi! Gandrīz puse dienu pagājušajā gadā bija par vairāk nekā 1,5°C siltākas nekā pirmsindustriālajā periodā, un divas dienas novembrī bija par vairāk nekā 2°C siltākas.

    Taču Eiropas meteorologi uzskata, ka šis slieksnis drīzumā tiks pārsniegts. Pastāv liela iespēja, ka katra nākamā 2024. gada diena būs par 1,5 °C karstāka nekā tā pati diena pirms 150 gadiem.

     

    Tomēr tas vēl nav pats sliktākais. Lūk, kas gaidāms jau pavisam drīz! 

     

    Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

    Tevi noteikti interesēs

    COMMENTS

    Leave a Comment