Un tad viņu pārcēla uz citu nodaļu. Uz Čitas apgabalu! Viņi vienojās, ka viņš aizbrauks viens, iekārtosies un tad atgriezīsies pēc viņiem.
Vīrs aizbrauca. Viņš raksta, ka viņam uzreiz iedeva atsevišķu dzīvokli, viņš iekārtojas. Un tad Linda uzzināja, ka ir stāvoklī. Viņa rakstīja Kasparam, un viņš atbildēja: “Dzemdē! Tas noteikti būs dēls!”
Un tā tas arī bija. Piedzima dēls. Tagad Lindai ir četri. Viņa nespētu tikt galā, ja viņai nepalīdzētu māte un māsa. Dēlam ir viens gads, vīram būtu iespējams viņus aizvest, un Linda raksta vēstuli Kasparam, lūdzot, lai viņš atbrauc pēc viņiem. Cik ilgi mēs varam dzīvot šķirti? Atbildē vīrs raksta, ka viņš mīl citu sievieti un viņa mīlestība pret šo sievieti ir patiesa. Tātad tā nebija īsta mīlestība pret viņu? Un šie četri bērni ir ne īstas mīlestības augļi?
Linda raudāja, rakstīja vēstuli Kasparam, visu, ko viņa domāja par viņu, izlika uz papīra. Viņa to izlasīja savai māsai Zanei. Viņa to apstiprināja: “Tas tā ir, tas tā ir!” Linda parakstīja aploksni un gribēja to nosūtīt. Bet tad viņa nodomāja, ko tas dos?
Protams, tu vari palikt viena un vilkt četrus bērnus pati. Bet to var izdarīt arī citādi. Es ilgi domāju, pirms nolēmu to darīt citādi.
Linda saplēsa savu uzrakstīto vēstuli, saplēsa vēstuli, ko bija saņēmusi no vīra. Viņa neko nesaņēma un neko neuzzināja par Kaspara jauno “īsto” mīlestību. Viņa sāka posties ceļā.
Ceļš nav tuvu, ar bērniem būs grūti, un biļetei vajadzīga nauda. Biļete uz Čitu nav lēta. Mana māsa Zane un mamma paņēma no savstarpējās palīdzības fonda darbā tik daudz naudas, cik vien varēja. Viņi brauca uz Maskavu ar vilcienu, Zane viņus pavadīja un lidostā iesēdināja lidmašīnā. Maskavā viņa nosūtīja telegrammu Kasparam, ka viņa brauc, lai sagaida viņu. No mājām es viņam to speciāli nepaziņoju, lai viņš nevarētu nosūtīt atbildes telegrammu.
Lasi vēl: Ja uz jūsu māju nāk svešs kaķis, tas nenotiek nejauši
Viņa aizlidoja uz Čitu. Viņa skatās, cenšas ieraudzīt Kasparu starp tiem, kas viņu sagaida. Viņa tur nav. Viņa gaidīja divas stundas uzgaidāmajā telpā, varbūt viņš bija nokavējies. Tad viņa pasūtīja taksometru līdz pat nodaļai, iztērēja visu savu naudu. Bet viņa taču dodas pie vīra, un viņam ir nauda.
Viņa ieradās pie militārās vienības. Viņu ar bērniem iekārtoja uzgaidāmajā telpā un devās meklēt Nikolaju, viņi steidzās viņam izpatikt.
Viņš atnāk, izskatās vainīgs un stostīgi jautā:
– Kāpēc jūs atbraucāt? Es devu telegrammu, lai neatstāj….
– Kādu telegrammu? Es to nesaņēmu, – tikai vēlāk Linda uzzināja, ka vīrs telegrammu nosūtījis mājās uz Daugavpili.
– Es tev no Maskavas teicu, ka esmu aizbraukusi.
Un vecākās meitenes devās pie viņa:
– Tēti, tēti!
Viņš uz to visu paskatījās un teica:
– Labi, pagaidiet, es tūlīt pēc jums atgriezīšos. Man ir jāatrisina lieta.
Linda nojauta, kāds ir jautājums, un gatavojās ilgi gaidīt. Taču Kaspars ātri atgriezās. Viņam tika iedota automašīna, lai aizvestu ģimeni uz viņa dzīvokli. Viņi sāka dzīvot kopā. Linda pat neredzēja to, pret kuru uzliesmoja viņas vīra “īstā mīlestība”, bet juta, ka saikne starp viņiem nebeidzas.
Lasi vēl: Kā iegūt maksimālu sīpolu ražu – četri vienkārši triki. Pieraksti jau tagad!
Un drīz Kasparu pārcēla uz citu vienību, uz Urāliem. Nu labi, ka tā, Linda bija priecīga, ka prom no “patiesās mīlestības”. Nu dzīvoja jaunā vietā. Taču pēc trim gadiem Lindai atkal nācās cīnīties par savu vīru. Tagad nevis ar sievieti, bet ar degvīnu. Piecus gadus viņš dzēra. Ko tikai viņa nedarīja, nepalīdzēja. Un tad kaut kā viņš no tā atteicās.
Kopš tā laika ģimenē viss bija kārtībā. Tā viņi dzīvoja kopā. Bērni izauga, viņi novecoja. Tā tas dzīvē ir.
Lasi vēl: Lai likvidētu celmu, nav nepieciešams to apstrādāt ar salpetri un gaidīt gadu. Zinoši cilvēki to izdara 3 minūtēs!
Viņi nodzīvoja līdz zelta kāzu dienai. Ne reizi mūžā Linda neatgādināja par vīra vēstuli, kurā viņš atzīstās, ka mīl citu. Un viņu zelta kāzu gadadienā viņš bija pārliecināts, ka Linda neko nezina.