Protams, es biju dusmīga par vedeklas izteikumiem un atbildēju: “Kā kur likšu? Es jums kaut ko iedošu, kaut ko atstāšu sev, vecākais dēls kaut ko paņems. Neuztraucies, nekas nebūs jāizmet. Jebkurus dārzeņus, ogas un augļus var iekonservēt un atstāt vēlākam laikam. Nolikšu pagrabā, zudumā neies.”
Lidija nebija apmierināta ar šo atbildi. Viņa ir pilsētniece, pieradusi visu pirkt lielveikalā. Tāpēc viņa teica, ka gurķu burciņu jebkurā laikā varot atnest no veikala. Nu sakiet, kas viņa ir par saimnieci?
Pagājušajā nedēļas nogalē jaunākais dēls pie manis ieradās viens. Viņš atzina, ka Lidija neesot gribējusi visas nedēļas nogales pavadīt manā dārzā. Tomēr viņa paziņojusi – ja es pārrakstītu viņai un vīram pusi mājas, tā būtu cita lieta. Tad viņa šeit justos kā pilntiesīga saimniece un būtu gatava palīdzēt vairāk.
“Es biju sašutusi par šādu ierosinājumu, jo no jaunizceptās radinieces puses tas bija ļoti bezkaunīgi. Bet tajā pašā laikā es jau sen biju nolēmusi māju norakstīt saviem dēliem, katram pusi. Tiesa, es gribēju to izdarīt daudz vēlāk, turklāt viņiem abiem jau ir savs mājoklis.
“Tagad es pat nezinu, kā rīkoties. Ja uzdāvināšu pusi mājas jaunākajam dēlam, tad vecākais dēls apvainosies. Un, ja es tagad katram dēlam atdošu pusi mājas, kur es pati dzīvošu? Cita mājokļa man nav,” izmisusi bija Valda.
Lasi vēl: “Šīm zīmēm maijā veiksies visvairāk!”; Nosauktas 5 zodiaka zīmes
Bet ko tu domā par šo stāstu? Kā vajadzētu rīkoties sirmajai kundzei? Priecāsimies, ja dalīsies savā viedoklī vai pieredzē!