Vecmāmiņa vairākas reizes izlasīja šo frāzi, neticot savām acīm, tad nokrita uz ceļiem un skaļi teica: “Kungs, kāpēc tu man sūtīji šo laimi!?”
Viņas priekam nebija robežu. Vispirms vecā sieviete savāca visus vectēva kreklus un bikses, kas viņai bija jāgludina katru dienu. Virsū Anna uzlika viņa dokumentus un aiznesa savāktos sainīšus un koferus uz šķūnī – lai pat vectēva smakas mājā vairs nebūtu!
Kad vectēva atvaļinājums beidzās, viņš parādījās mājās, nokārtoja visas lietas saistībā ar pārcelšanos uz citu darba vietu, izrakstījās no mājas un aizgāja uz visiem laikiem, paņēmis mantas un krājgrāmatiņu, neko nepaskaidrojot vecmāmiņai. Bet viņa arī neko neprasīja, baidījās, ka viņš pārdomās un paliks.
Kopā ar meitu Anna devās iegādāties tapetes. Vectēvs neļāva līmēt mājoklī tapetes; tajā bija tikai balinātas sienas. Kopā ar tapetēm abas nopirka arī audumu aizkariem.
Vecmāmiņa izņēma šujmašīnu un dungodama šuva garus aizkarus, par kuriem jau sen sapņoja. Vectēvs tādus arī liedza piekārt, dodot priekšroku īsiem aizkariem uz virves, kas aizsedza tikai daļu no loga. Vecmāmiņa tos necieta un sauca par “kājautiem”.
Dārzā viņa izveidoja zemeņu dobes, bet gandrīz visas dzeloņainās avenes tika nežēlīgi izrautas. Vectēvs atzina tikai avenes, bet ķirši, plūmes un zemenes viņam negaršoja un viņš šos augus neļāva stādīt.
Turklāt vecmāmiņa izsvieda ārā visus vecos, saplaisājušos šķīvjus un izņēma no skapja darba kolēģu dāvātu, jaunu trauku komplektu, lai varētu to lietot katru dienu.
Turklāt atkritumu tvertnē tika izmests virtuves plastikāta galdauts, kurš bija tik vecs, ka raksts uz tā jau sen bija izdzisis. Gāzes plīts degli beidzot atslēdza, jo vecmāmiņa vairs nebija spiesta ekonomēt sērkociņus – līdz šim brīdim tas vairākus gadus dega ar zilu liesmu, neizslēdzoties ne minūti.
Vectēvs bija aizliedzis mazgāt rokas ar ziepēm, sakot, ka tās var tikai noskalot ar ūdeni, bet ar ziepēm jāmazgājas tikai reizi nedēļā, kad iet pirtī. Bet tagad pie izlietnes tika noliktas smaržīgas zemeņu ziepes.
Anna burtiski uzplauka, pat grumbas izlīdzinājās. Mājās sāka ciemoties viesi, ienāca kaimiņienes un konsultējās dārzkopības jautājumos. Pati vecmāmiņa arī labprāt gāja ciemos un cienāja kaimiņus ar sēņu pīrāgiem.
Pat viņas sirmie mati pie saknēm sāka augt tumši, šķita, ka vecmāmiņa kļuvusi desmit gadus jaunāka. Protams, jauko sievieti bildināja vairāki vientuļi vīrieši, taču šajā ziņā viņa bija nelokāma.
Viņa kategoriski atteicās no kopdzīves piedāvājumiem un nodzīvoja līdz mūža beigām bērnu un mazbērnu mīlestības ieskauta.
Ja tev patika šis aizkustinošais stāsts, padalies ar to sociālajos tīklos! Priecāsimies arī par taviem komentāriem!