Ar laiku Renātes veselība sāka pasliktināties vēl vairāk. Andrejs, kurš tagad bija pastāvīgi klātesošs viņas dzīvē, nemainīgi bija viņas atbalsts pašos grūtākajos brīžos. Un šajās pēdējās dienās, kad sievietes gars jau gatavojās atstāt šo pasauli, viņa rada mierinājumu apziņā, ka Andreja personā viņa ir ne tikai atradusi uzticības personu, bet arī atstājusi ilgstošu ietekmi uz viņa dzīvi.
Un lūk, kad Renātes ceļojums šai pasaulē beidzās, viņas mantojums dzīvoja tālāk to cilvēku dzīvēs, ar kurām viņai bija izveidojies noturīga saite. Viņas stāsts, kas liecina par cilvēcisko attiecību noturību un nepārejošo spēku, uz visiem laikiem tiks iegravēts to cilvēku sirdīs, kuriem bija gods viņu pazīt.
Gan Andrejs, gan viņa sieva Katrīna bija uzauguši bērnunamā, un viņš nevarēja izturēt domu par šķiršanos no savas mīļotās sievas. Pāris domāja par bērniņa adopciju, bet dziļi sirdī Andrejs ilgojās pēc bērna no savas miesas un asinīm.
Kādu dienu Renāte vērsās pie viņa ar priekšlikumu.
“Kāpēc jūs neapsverat iespēju izmantot surogātmātes pakalpojumus?” viņa jautāja.
Andrejs pamāja ar galvu, bet viņa balss bija bēdīga. “Kā es varu atļauties surogātmāti ar savu niecīgo algu?” viņš bēdīgi teica.
Viņam nebija ne jausmas, ka šī vienkāršā saruna “iedēstīja sēklu” Renātes apziņā. Viņa nevarēja atbrīvoties no domas iznēsāt bērnu šim bezbērnu pārim. Viņa kļuva pilnībā apsēsta ar šo domu un bija pārliecināta, ka tas ir liktenis. Taču, kad Renāte savu ideju pastāstīja Andrejam, viņš neizrādīja entuziasmu. Viņš nespēja iedomāties, ka varētu nodot savas mīļotās sievas uzticību.
“Bet tā taču būtu mākslīgā apaugļošana!” Renāte iesaucās, cerēdama pārliecināt Andreju.
Ekstrakorporālās apaugļošanas (IVF) klīnikas ārsti ieteica vecāka gadagājuma sievietei meklēt psihiatra palīdzību, taču Renāte uzstāja, ka viņai ar garīgo veselību viss kārtībā – viņa vienkārši vēlas palīdzēt bezbērnu pārim netradicionālā veidā. Ārsti nedrīkstēja neizskatīt viņas lūgumu.
Pēc virknes pārbaužu Renāte parakstīja nepieciešamos dokumentus. IVF procedūra no viņas puses prasīja ievērojamus upurus, taču pēc trim nedēļām pienāca ziņa – embriju izdevies veiksmīgi implantēt!
Renāte piedzīvoja neaprakstāmu prieku un jaunas, pozitīvas sajūtas. Kad Andreja sieva uzzināja, ka drīz kļūs par māti, viņa nokrita ceļos sirmās sievietes priekšā. Beidzot Katrīna noicēja savai laimei!
Taču, kad pansionāta mediķi atklāja Renātes grūtniecību, viņi kļuva bažīgi un nekavējoties informēja pansionāta administrāciju. Drīz Renātei tika izvirzīts ultimāts – viņai bija jāpamet pansionāts, jo šādu normu pārkāpšana bija pret viņu noteikumiem. Sievietei noteica termiņu, lai atrastu jaunu dzīvesvietu.
Pienāca laiks dzemdībām, un Renāte bažīgi brauca ātrās palīdzības mašīnā, ar katru mirkli pieaugot satraukumam par mazuli. Šaurā iegurņa dēļ viņa nevarēja dzemdēt dabiski, bet laiks gāja uz beigām.
Ārsts apliecināja, ka tiks darīts visu iespējamais, lai nodrošinātu drošas dzemdības. Renātei tika veikts ķeizargrieziens, un drīz vien pie viņas krūtīs tika pielikts mazs ķipariņš.
“Mana mīļotā, es tevi nekad nelaidīšu vaļā,” Renāte čukstēja, maigi glāstot zīdainīša sīkos pirkstiņus. Taču drīz vien viņai iešāvās galvā prātīga doma – kādu gan nākotni viņa varētu piedāvāt šim bērnam? Galu galā viņai bija jau septiņdesmit gadu!
Andrejs un viņa sieva ieradās, lai aizvestu savu mazuli mājās. Renāte pasniedza viņiem rozā aploksni un novērsās, asarām ritot pār viņas seju. Kāpēc viņa nedzemdēja šādu dārgu radījumu, kad bija vēl jauna? Kur viņai tagad doties? Atgriezties pansionātā nebija iespējams, un viņas bankas kontā bija tikai neliela summa. Varbūt to varētu izmantot, lai nopirktu nelielu dzīvokli pilsētā.
Kad viņa kravāja mantas, gatavojoties atstāt dzemdību namu, durvīs parādījās Andrejs.
Lasi arī: Baltāks par traukiem. Apkopējas metode, kas man palīdzēja iztīrīt tualetes podu līdz mirdzumam
Lasīt vēl: Saeimas deputātu atrod bojā aizgājušu jūras krastā
“Vai ir vēl kas?” sieviete jautāja pazemības pilnā balsī.
“Renātes kundze, mēs esam galīgi muļķi – gandrīz aizbraucām bez tevis! Tu tagad esi daļa no mūsu ģimenes. Nāc mums līdzi!” aicināja Andrejs.
Andrejs izņēma Renātei no rokām lielo somu, un tajā brīdī viņa saprata, ka ir kļuvusi par daļu no viņa ģimenes. Un ar šo atziņu viņai bija skaidrs, ka ir vērts dzīvot. Palika tikai jautājums – kāda loma Renātei būs šajā jaunizveidotajā ģimenē?
Vecā sieviete bez vilcināšanās pieņēma Andreja un Katrīnas piedāvājumam.
Drīz vien viņi trīs sēdēja pie virtuves galda un malkoja tēju, kamēr mazulis mierīgi gulēja guļamistabā.
“Pārdošu šo dzīvokli un nopirksim māju laukos. Vietas pietiks mums visiem!” Andrejs apņēmīgi noteica.
Renāte paskatījās uz viņu, galvā mutuļoja domas. Galu galā tieši viņa bija uzsākusi šo neparasto ceļojumu, un tagad viņas ziņā bija noteikt tā gaitu.
“Vai tiešām gribat, lai es palieku pie jums?” viņa jautāja.
Andrejs un Katrīna pamāja ar galvu, viņu acis piepildīja siltums un pateicība. Renāte klusībā priecājās par likteņa dāvāto iespēju.
“Tad pārdosim šo dzīvokli. Es ieguldīšu arī savus līdzekļus, un kopā mēs atradīsim skaistu kotedžu ārpus pilsētas,” Renāte ieteica.
Andreja un Katrīnas sejas iemirdzējās priekā.
Lasi vēl: Atklāj, kāpēc vecāki vīrieši tik bieži izvēlas jaunas meitenes
Lasi vēl: Paveiksies tikai divām zodiaka zīmēm. Kam astrologi sola veiksmi 2023. gada oktobrī?
“Katrīna, vai neiebilsti, ja es kļūšu par vecmāmiņu jūsu dārgajam mazulim?” jautāja vecā kundze.
“Protams, nē! Mūsu Laimai nav nevienas vecmāmiņas, un esam ļoti priecīgi, ka mums esat jūs,” Katrīna iesaucās, noskūpstot Renātes rokas.
Sievietes sirds pārplūda no laimes – tagad viņa vienmēr būs siltā un mājīgā miteklī, kopā ar mīlošiem tuviniekiem.
Renāte sapņos iztēlojās nākotni, kurā Laima kļūs par spožu balerīnu.
“Par mūsu ģimeni,” Renāte pacēla šampanieša glāzi.
“Par ģimeni,” Andrejs un Katrīna unisonā atkārtoja.
Vai tev patika šis neticamais un aizkustinošais stāsts? Priecāsimies, ja dalīsies raksta komentāros!