Večiņa gulēja uz soliņa, bet visi cilvēki gāja garām, tomēr kāda meitene apstājās un labi, ka tā! Tu neticēsi, kādu pateicību viņai sūtīja augstākie spēki!

Pagāja nedēļa. Andžela jau bija piemirsusi par notikumu, kad kafejnīcā ienāca kāds apmēram trīsdesmit gadus vecs vīrietis. Ļoti izskatīgs, stilīgi ģērbies, nedaudz apmulsis.

– Labdien, kādu kafiju dzersiet? – Andžela smaidot pavaicāja.

– Labdien, melnu, bez cukura. Cik ilgi jūs šeit strādājat? – vīrietis jautāja.

– Sešus mēnešus, kāpēc interesējaties?

– Vai jūs strādājāt, kad no šejienes uz s*i*nī*u ātrā palīdzība aizveda vecu sievieti?

Andžela atkal pasmaidīja un cerīgi paskatījās uz viņu.

– Pastāstiet man, vai ar viņu viss ir kārtībā? Vai jūs viņu pazīstat?

– Jā, viņa brīnumainā kārtā tika izglābta! Viņai konstatēja smagu saules dūrienu. Kāds nenormāls taksists viņu izsēdināja pirms brauciena galamērķa, un viņa nedaudz apjuka. Apsēdās uz soliņa, lai piezvanītu citam taksometram, taču karstumā telefons nestrādāja, un tad, šķiet, viņa zaudēja samaņu. Ārsti saka, ka, ja viņa nebūtu atvesta uz šo kafejnīcu, viņa būtu mirusi!

– Vai ar viņu tagad viss kārtībā?

– Jā, viņa jau ir atveseļojusies. Mēs viņu rīt vedīsim mājās!

– Jūs esat viņas dēls?

– Nē, mazdēls! Mani sauc Antons.

– Es esmu Andžela! Prieks iepazīties!

– Tātad jūs bijāt tā, kura izglāba manu vecmāmiņu?

– Ne gluži, es vienkārši palūdzu draugam, lai viņš aiziet paskatīties, vai sievietei nav vajadzīga palīdzība un viņš viņu atnesa šurp. Mēs centāmies viņu atvēsināt, līdz ieradās ārsti.

– Un jums tas izdevās! Es atnācu pateikties! Precīzāk, vecmāmiņa uzstājīgi lūdza. Viņa pati tādā karstumā vairs nevēlas iziet no mājas.

– Nevajag pateikties! Mēs visi esam cilvēki! Man prieks, ka jūsu vecmāmiņai viss kārtībā! – Andžela smaidot atbildēja.

– Nē, vajag gan! Es uzskatu, ka paveicāt mazu varoņdarbu. Lūk, tas ir jums! – vīrietis teica un pasniedza viņai aploksni, paņēma kafiju, pagriezās un aizgāja, pirms viņa paspēja to atdot atpakaļ.

Jauniete noņēma aploksni no letes, jo ienāca cits klients. Tikai pusstundu vēlāk viņa varēja to izpētīt. Iekšā bija zīmīte, kas rakstīta ar glītā, sievišķīgā rokrakstā:

– Paldies, ka izglābāt man dzīvību!

Un iekšā bija 500 eiro! Andžela pārsteigta pavēra muti. Pirmā doma bija, ka nauda jāatdod, bet kam? Vīrietis taču ir prom!

Vakarā viņa skrēja mājās ar tik priecīgu sajūtu dvēselē. Uz sliekšņa viņa iesaucās:

Lasi vēl: Aleksandrs Šeps pastāsta: 4 zodiaki, kas martā piedzīvos nozīmīgu pavērsienu

– Mammīt, es dabūju naudu, lai Andrim nopirktu zāles!

Andželas brālis s*i*o*a divas nedēļas. Ģimene gandrīz visu naudu jau bija iztērējusi viņa ārstēšanai. Māte bija ļoti noraizējusies, jo zināja, ka naudu vajadzēs vēl. Šie 500 eiro nāca īstajā laikā. Drīz puika atveseļojās, bet šis notikums Andželai palika atmiņā uz ilgu laiku.

Ja tev patika šis aizkustinošais stāsts, laipni lūgts atklāt savas emocijas komentāros un dalīties ar rakstu sociālajos tīklos!