Aizdevu daudzbērnu māmiņai pašdarinātu kostīmiņu. Bet man sažņaudzās sirds, kad redzēju, ko viņa ar to izdarījusi!

Un tur, pustukšā tvertnē, guļošs bija kostīmiņš, ko biju šuvusi savām rokām. Uz brīdi pat zaudēju valodu – kā nebija kauna izmest manu pašas radīto!
Protams, es nemēģināju izņemt tērpu no atkritumu tvertnes, bet man bija dziļi sāpīgi! Iepriekš man bija vairākas reizes lūgts to ziedot bērnudārza vajadzībām. Galu galā vienmēr ir bērni, kuru vecākiem trūkst līdzekļu, lai iegādātos stilīgas drēbes, vai arī viņiem trūkst laika, lai tās uzšūtu. Bērnudārza darbinieces vēlējās, lai viņām būtu tērpi, kas varētu kalpot kā dežūrvariants gadījumos, ja kādam audzēknam vecāki nebūtu sarūpējuši svētku tērpus.

Protams, mani kaimiņi, dzīvojošie daudzbērnu ģimenē, sastopas ar finansiālām grūtībām, bet zemi ienākumi nav vienīgais iemesls tam. Turklāt ir redzams, ka viņi neefektīvi pārvalda resursus un nesekmē taupību. Mēs ar daudzbērnu māmiņu tagad neveidojam savstarpēju saziņu. Svarīgi ir uzsvērt, ka citi nabagi, kas dzīvo tuvumā, bieži vien ir paši atbildīgi par savām grūtībām, jo viņi pārmērīgi lieto  alkoholu vai nesaglabā darbu sakarā ar nespēju izpildīt pienākumus. Parasti dzērāji tiek atlaisti no darba saistībā ar nosodāmu uzvedību.

Tagad saprotu, ka, nododot vai aizdodot lietas citiem cilvēkiem, ir svarīgi rīkoties pārdomāti. Tas nav tāpēc, ka esmu alkatīga, bet gan tāpēc, ka nav nepieciešams “bērt pērles cūkām priekšā”.

Kā tu vērtē šo notikumu? Vai esi piedzīvojis līdzīgu situāciju? Dalies komentāros!