Protams, normāls cilvēks vakarā uz kapsētu nenāks. Pat tad, ja ir aizgājēju piemiņas diena un cilvēks katastrofāli kavējas darbā, viņš uz savu tuvinieku kapiem nedosies, bet gaidīs līdz nedēļas nogalei, lai visu izdarītu mierīgi un laikā.
Pat atmetot ticējumus un pieņēmumus, staigāt pa kapiem nakts melnumā kā minimums ir visnotaļ nepatīkami un biedējoši.
Lai gan, ja kapsēta atrodas pilsētas centrā un pie baznīcas, tad ir atļauts, piemēram, apmeklēt mirušos pirms vakara dievkalpojuma ap pulksten pieciem, bet ne vēlāk.
No iepriekš minētā ir skaidrs, ka vakars ir nemierīgākais laiks kapsētā. Naktīs viss ir skaidrs: vēlā vakarā var parādīties trokšņainas kompānijas alkohola reibumā vai melnās raganas, kas steidzas veikt kādu rituālu. Bet, kad tik tikko satumst, kapos valda īpaša atmosfēra.
Teorētiski šādā laikā kapos nevienam nevajadzētu būt, jo tas ir pārejas periods. Dzīvo laiks jau ir beidzies, bet mirušo laiks vēl nav pilnībā sācies. Valda sava veida šausminošs miers, kuru neviens nedrīkst nesodīti traucēt.
Tāpēc nevajadzētu pārbaudīt savu nervu izturību. Tuva cilvēka atdusas vietu var apmeklēt arī citā dienā, taču vienkārši staigāt pa kapiem un aplūkot citu cilvēku kapus ir bīstami pat gaismā.
Kapsētai ir sava enerģija: burvīga, pievilcīga, bet vienlaikus auksta un biedējoša.
Jā, daži cilvēki ir drosmīgi vai iztēlojas sevi kā romantiskus kapsētas sapņotājus, kas fantazē un domā par mūžīgo. Taču tas būs līdz reizei, kad viņiem pirmoreiz nāksies sastapties ar niknu spoku vai iztraucētu dvēseli.
Internetā ir daudz šādu stāstu, pēc kuriem galvenie varoņi sajuka prātā vai ilgstoši ārstējās pie neirologa un psihiatra. Un viss tikai tāpēc, ka viņi atradās kapsētā nepiemērotā laikā.
Lasi vēl: Mūžībā devusies Latvijas teātru leģenda: ”Viņa mūsu sirdī ieņem īpašu vietu”
Bet vai tu zināji, ka pastāv noteikumi attiecībā uz kapu apmeklēšanas laiku? Būsim gandarīti, ja pastāstīsi komentāros un dalīsies ar rakstu sociālajos tīklos!