Skriešana un citas sportiskās aktivitātes ķermenim ir zināma veida pārbaudījums. Skrienot pieaug sirds ritms, nodarbinātie muskuļi tiek daudz aktīvāk apgādāti ar asinīm, paātrinās elpošana, paaugstinās ķermeņa temperatūra, kājas un rokas strādā daudz aktīvāk, izdalās adrenalīns un asinīs var uzkrāties pienskābe.
Lai organisms efektīvi sākt strādāt iecerētajā režīmā, pirms sportiskajām aktivitātēm tas ir jāsagatavo slodzei, un tieši tāpat, lai organismam pēkšņi neiestātos šoks, kad skrējiens strauji tiek pabeigts, organisms pēc skrējiena atkal ir jāsagatavo miera stāvoklim. Šos sagatavošanās procesus tad arī var uzskatīt par to, ko mēs pazīstam kā iesildīšanos un atsildīšanos.
Jo intensīvāka sagaidāmā slodze, jo lielāka nozīme ir tam, cik labi organisms pirms starta ir sagatavots tam, lai tas uzreiz spētu sākt strādāt ar pilnu atdevi. Lai organismu intensīvai slodzei sagatavotu, iesildīšanās būtu jāsāk ar 10-15 minūšu pavisam lēnu skrējienu, kura laikā, pieaugot pastiprinās skābekļa pievade muskuļiem, “ieeļļojas” locītavas, kā arī pastiprināti sāk darboties procesi, kas atbild par enerģijas ražošanu muskuļu šūnās.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!
