Tas notika vecas mirušas raganas pamestajā mājā. Tur ieejot, vēstures entuziaste zaudēja samaņu!

Pirmkārt, priekšvārds, ar ko viss sākās. Tas notika karstā vasaras dienā, kas nevēstīja par nepatikšanām. Mēs, vēstures entuziasti un aktīvas atpūtas cienītāji, sapulcējāmies, lai dotos atpūsties uz upi, nopeldētos, uzceptu šašliku un labi pavadītu laiku.

Bijām noguruši no dzīves rutīnas un nolēmām atrast kādu jaunu, nomaļu vietu, kur atpūsties. Apmēram divas stundas braucām, meklējot piemērotu vietu, lūkojāmies kartēs, lai atrastu ūdenskrātuves, braukājām pa ciemiem un reģioniem, un beidzot izdevās atrast piemērotu nostūri, kas mums bija pa prātam.

Vieta bija ļoti skaista! Tīrs ūdens, bez zālēm un aļģēm, kā arī atpūtnieku atkritumiem. Labs patvērums no saules svelmes, pateicoties bērziem ūdenskrātuves krastā. Īsi sakot, nevis atpūtas vieta, bet pasaka!

Par pārējo sīkāk nestāstīšu, lai nekavētos ar pašu svarīgāko, taču mēs ļoti labi atpūtāmies un pat nepamanījām, kā pienāca vakars un sāka satumst.

Savācām visas mantas, sakopām aiz sevis un devāmies atpakaļ. Ceļš veda caur mazu, gandrīz pamestu ciematu. Tā nomalē bija mazs veikaliņš un, dīvainā kārtā, tas bija atvērts. Nolēmām nopirkt ūdeni, jo bijām ļoti izslāpuši.

Pārdevēja sašutusi jautāja: “Jūs arī esat atnākuši raganas māju traucēt?” Mēs bijām pārsteigti un paskaidrojām, ka esam atnākuši pie upes atpūsties.

Tikmēr mūsu ceļojuma biedrenei Ļenai, kura aizraujas ar mistikiem stāstiem, ziņkāre ņēma virsroku. Viņa apvaicājās pārdevējai par dīvaino māju un pierunāja sievieti parādīt mums ceļu uz turieni.