Dabas noslēpums
Pat mūsdienās vēl nav precīzi zināms, no kā tieši bites šo produktu ražo: daļa zinātnieku uzskata, ka no koku pumpuriem, bet daļa ir pārliecināti, ka no ziedputekšņiem.
Propolisā ir aptuveni 59% sveķu un balzamu, 10% ēterisko eļļu un 30% vaska. Bez visa tā bišu līme ir bagāta ar sarežģītām organiskām vielām, arī vitamīniem un mikroelementiem: alumīniju, vanādiju, dzelzi, magniju, silīciju, vitamīniem B1, B2, E. C, PP un provitamīnu A – karotīnu. Pievienojot propolisam savu dziedzeru sekrētu, bites vēl vairāk sarežģī tā sastāvu, padarot propolisu par patiesi unikālu līdzekli. Neviens no neskaitāmajiem mēģinājumiem sintezēt propolisu mākslīgi nav vainagojies panākumiem.
Viltojumi negrimst
Iegādāties bišu līmi visdrošāk ir aptiekā vai specializētā veikalā, jo, pērkot tirgū, var gadīties arī viltojums. Dabiskais propoliss ir eļļaina, lipīga viela zaļganpelēkā vai dzeltenbrūnā krāsā un pēc garšas – rūgtena. Toties aromāts ir patīkams: tas satur bērzu un papeļu pumpuru, medus, vaska, vaniļas, vīraka, lauru, saberztu skuju un melisas smaržu sajaukumu. Tieši aromāts ir pirmais tests, pēc kā var noteikt, vai propoliss ir īsts, jo viltojums nekad nav tik aromātisks.
Taču arī tad, ja smarža ir tīkama, ieteicams izdarīt vēl vienu pārbaudi, jo reizēm tirgotāji, lai propoliss būtu smagāks, mēdz pievienot diezgan daudz vaska. Šo viltību var atklāt, iemetot propolisa gabaliņu ūdenī: ja tas nogrimst un 3-5 minūtes guļ tasītes vai glāzes dibenā, tas nozīmē, ka propoliss ir īsts. Bet, ja propoliss uzpeld vai vispār nenogrimst, tātad tajā ir krietni liels tumšā vaska piemaisījums, bet dziedniecisko īpašību attiecīgi – daudzkārt mazāk.
Propolisu uzglabā tumšā vēsā vietā slēgtā traukā. Ilgstoši uzglabājot, var nedaudz mainīties tā ķīmiskais sastāvs, taču pretmikrobu īpašības saglabājas. Pirms sasmalcināšanas propoliss uz 5-6 stundām jāieliek ledusskapī, lai tas kļūtu trausls.
Visiem gadījumiem
Viena no propolisa labākajām īpašībām ir tā, ka to nevar pārdozēt. Kļūdoties par pāris gramiem, nekas slikts nenotiks. Organisms pats paņems tik daudz vērtīgo vielu, cik tam nepieciešams.
Propolisu var lietot gan iekšķīgi, gan ārīgi – kompresēm, ziedēm vai ierīvēšanai. To drīkst lietot paralēli medikamentiem. Pētījumi pierādījuši, ka, lietojot propolisu vienlaikus ar penicilīna, streptomicīna un tetraciklīna grupu antibiotikām, to ārstnieciskais efekts būtiski paaugstinās.
Propolisa šķīdums ūdenī
Propolisu izšķīdina ūdenī (10-20 g uz ½ glāzes ūdens) un 10-15 minūtes tur ūdens peldē. Periodiski apmaisot ar stikla nūjiņu, stundu nostādina, tad iegūto šķīdumu izfiltrē un uzglabā vēsā vietā.
Pret mutes dobuma slimībām: propolisa šķīdumu atšķaida ar ūdeni (attiecībā 1:1). Skalo muti ar ēdamkaroti maisījuma 3 reizes dienā.
Pret hemoroīdiem: lina auduma gabaliņu samitrina šķīdumā un pēc defekācijas apslauka anālo atveri.
Pret dzemdes kakliņa eroziju: propolisa šķīdumu atšķaida ar ūdeni (attiecībā 1:1) un izmanto skalošanai 1-2 reizes dienā.
Pret konjunktivītu: propolisa šķīdumu atšķaida ar ūdeni (attiecībā 1:1) un 2 reizes dienā pilina acīs pa 1-2 pilieniem.
Pret brūcēm, trofiskām čūlām, izgulējumiem: uz nakti problemātiskajai vietai piesaitē propolisa šķīdumā samitrinātu drāniņu.
Noņemt un apmainīt propolisa šķīduma vai ziedes apsējus nav sāpīgi, jo tie nepielīp brūcēm.
Propoliss spirtā
Propolisu spirtā var nopirkt aptiekā, taču var arī pagatavot mājās saviem spēkiem. Desmit daļas tīra vai 70% spirta sajauc ar 0,5-2 daļām sasmalcināta propolisa un, periodiski maisot, slēgtā traukā nostādina 3 dienas istabas temperatūrā. Pēc tam izfiltrē caur marli un uzglabā istabas temperatūrā.
Pret bronhiālo astmu, saaukstēšanās slimībām, gripu, akūtu un hronisku bronhītu, plaušu karsoni: 10-20 pilienu izvilkuma iepilina ¼ glāzes ūdens un lieto pa ēdamkarotei pusstundu pirms ēšanas.
Pret kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, akūtu un hronisku kolītu un gastrītu: 10-20 pilienu izvilkuma iepilina ¼ glāzes piena vai ēdamkarotē 1,5% novokaīna šķīduma (nopērkams aptiekā) un lieto 2-3 reizes dienā 1-1,5 stundas pēc ēšanas.
Dabīgais propoliss
Pret gripu un angīnu (ārstēšanai un profilaksei): dienas laikā jātur mutē aiz vaiga zirņa lieluma (var arī nedaudz lielāku) propolisa gabaliņš, ik pa laikam ar mēli to pārvietojot no vienas puses uz otru. Ja gadās propolisa gabaliņu norīt, nekas ļauns nenotiks.
Pret zobu sāpēm: pie sāpošā zoba saknes tur zirņa vai pupiņas lieluma propolisa gabaliņu.
Pret osteohondrozi, radikulītu un furunkulozi: sāpošajai vietai uzliek plānu sasildīta propolisa plācenīti un nostiprina ar plāksteri. Tur 1-2 dienas ar 12-24 stundu pārtraukumu. Kurss – līdz iestājas būtiska pašsajūtas uzlabošanās.
Pret kuņģa-zarnu trakta slimībām: 3-4 reizes dienā nosūkā zirņa lieluma propolisa gabaliņu (aptuveni 0,5 g). Vajadzības gadījumā diennakts devu var palielināt līdz 5 g.
Pret tulznām: no propolisa izveido nelielu plācenīti, uzliek tulznai un nostiprina ar plāksteri. Pēc 3 dienām noņem un tulznu uzmanīgi nogriež.
Propolisam piemīt arī ļoti spēcīga reģenerējoša iedarbība, tāpēc tas ir lielisks organisma atjaunināšanas līdzeklis. Regulāra propolisa lietošana palīdz saglabāt spēku, asu prātu un ziedošu izskatu līdz sirmam vecumam.
Organisma novecošanās profilaksei: ledusskapī sasaldē 50 g propolisa, saberž pulverī un aplej ar 300 ml kvalitatīva degvīna. Pudeli cieši aizkorķē, ietin dvielī, uzliek uz apsildes radiatoriem vai piemērota elektriskā sildītāja un tur mēnesi. Lieto reizi dienā pa 15 pilieniem glāzē piena (pirms lietošanas jāsakrata).