– Ārkārtas situācijās ir vajadzīgi ārkārtas pasākumi, viņš nodomāja un nopūsdamies notupās būdas priekšā.
Hanters aiz dusmām teju uzsprāga – tagad viņš ne tikai rēja, bet ņurdēja un atņirdza zobus. Dzīvnieks šķita vienkārši izmisis. Džeikobs uz mirkli iedomājās, ka suns grasās ar ķepām izsist stiklu un izlēkt pagalmā. Par laimi, Hanteram tas vienkārši neienāca prātā.
Saņēmis drosmi, Džeikobs paskatījās būdas iekšpusē. Viņš nevarēja vienlaikus iebāzt abas rokas un galvu caur ieeju, jo uzbrukuma gadījumā būtu pilnīgi bezpalīdzīgs. Taču ziņkārība bija stiprāka par bailēm.
Kad acis bija mazliet pieradušas pie krēslas, vīrietis pamanīja būdā kustību un pretī – vērīgas, spīdošas acis.
Viņa priekšā bija… jenots.
Džeikobs neizpratnē paskatījās uz pūkaino svītraino purniņu. Savvaļas dzīvniekam jau sen vajadzēja aiz bailēm aizbēgt, bet tas spītīgi stāvēja, it kā aizstāvot kaut ko svarīgu. Tāpat kā nesen Hanters.
Paskatījies tuvāk, Džeikobs aiz jenota pamanīja mazu jenotbērnu, tad vēl vairākus. Viņš saskaitīja kopumā sešus mazus aklus mazuļus, kas slēpās aiz savas drosmīgās mātes.
Džeikobs saprata, ka ziemas spelgonī jenotu mamma bija meklējusi drošu vietu, kur dzemdēt, un uzgājusi viņa pagalmu. Šķiet, ka Hantera “neskaitāmās labās manieres” attiecās ne tikai uz ēdienu – kā īsts džentlmenis viņš savas siltās mājas atdeva jenotu ģimenei.
Džeikobs aizkustināts pasmaidīja: viņa laipnais, lielais mīlulis bija upurējis savas ērtības citas radības labā. Viņš dalījās ar to pajumtē un sargāja pat no sava saimnieka.
Drīz vien vīrietis atkal ķērās pie darbarīkiem – šoreiz jenotu ģimenes labā. Netālu no mājas viņš uzcēla mājīgu koka pajumti. Jenoti veiksmīgi iekārtojās savā jaunajā ligzdiņā, bet Hanters atguva savu būdu. Bet viņš neaizmirsa par saviem pūkainajiem aizbilstamajiem un vienmēr tos uzmanīgi vēroja, būdams gatavs steigties aizstāvēt.
Uzticīgais Hanters mazuļus apsargāja, kamēr tie bija pietiekami paaugušies, lai atstātu māju.
Cik cēls suns ir šim brīnišķīgajam cilvēkam!
Bet vai tavi mājdzīvnieki ir pasargājuši tevi, tavus ģimenes locekļus vai citus cilvēkus? Pastāsti savu pieredzi/viedokli raksta komentāros, atzīmē šo stāstu ar “patīk” un dalies ar to sociālajos tīklos!