Stipri pāragri 26 gadu vecumā aizsaulē devies neticami talantīgs sportists, kuru ļoti mīlēja. Šī ziņa satrieca ļoti daudzus cilvēkus.
Tomēr, starp šīm smagajām sajūtām, reizēm uzplaukst arī skaistas atmiņas. Atmiņas par kopā pavadītajiem laimīgajiem mirkļiem, par smiekliem un priekpilniem brīžiem.
Šīs atmiņas ir kā gaismas stari tumšajā skumju un sēru laikā. Tās dod spēku un mierinājumu, atgādinot, ka mūsu mīļotais cilvēks vienmēr būs ar mums savās atmiņās un sirdīs.
Un beidzot, kad laiks sāk dziedēt brūces, nāk pieņemšana. Pieņemšana, ka dzīve turpinās, ka mīļotais cilvēks tagad ir citā, labākā vietā, un ka viņa mantojums dzīvos mūsos. Pieņemšana, ka mums ir jādzīvo tālāk ar cieņu un mīlestību, ko viņš mums atstāja.
Šis ir ilgstošs process, un katrs cilvēks to piedzīvo savā veidā. Sāpes, tukšums, nožēla un beidzot pieņemšana – tās visas ir daļa no ceļojuma, kas sākas ar zaudējuma brīdi un turpinās visu mūsu dzīvi.
Bet pat sēru vidū mēs varam atrast spēku, lai godinātu aizgājušā cilvēka dzīvi un turpinātu dzīvot ar viņa mīlestību mūsu sirdīs.
Tagad par skumjo..
26 gadu vecumā mūžībā aizgājis Melnkalnes futbola izlases vārtsargs Matija Šarkičs. Šī tr****kā notikuma vieta bija viņa dzīvoklis Budvā, kur viņš pēkšņi saļima. Kā ziņo vietējie mediji, draugi uzreiz izsaukuši ne**mo med****ko palīdzību, taču, par spīti m***u pūlēm, futbolista dzīvību vairs nebija iespējams glābt.
Šarkiča aiziešana ir satricinājusi futbola pasauli, jo viņš bija jaunāks un talantīgs spēlētājs, kurš jau bija izcīnījis atzinību gan savā dzimtenē, gan starptautiskajā līmenī.
Lasi vēl: Speciālists atklāj kādēļ negaisa laikā nav vēlams atrasties ārpus mājas, pat uz pāris minūtēm
Tikai dažas dienas pirms traģēdijas, 5. jūnijā, Šarkičs vēl sargāja Melnkalnes izlases vārtus pārbaudes spēlē pret Beļģiju. Lai gan šajā spēlē Melnkalnes izlase piedzīvoja zaudējumu ar rezultātu 0:2, Šarkiča sniegums tika atzinīgi novērtēts. Šī spēle bija viņa devītā reize, kad viņš aizstāvēja izlases vārtus.