Sinoptiķi nāk klajā ar lielo ziemas prognozi šai ziemai Latvijā. Daudzi gaida atbildi uz jautājumu – tā būs anomāla vai tomēr parasta ziema?
Šosezon Ziemeļeiropā paredzams siltāks un nokrišņiem bagāts ziemas sākums, bet ziemas otrajā pusē prognozēts, ka laiks kļūs aukstāks un sausāks, liecina “Copernicus” programmas apkopotie dati.
Kopumā ziema visā Eiropā tiek prognozēta siltāka par normu, un lielākajā daļā teritoriju sagaidāms lielāks nokrišņu daudzums nekā parasti.
Ziemeļeiropā un centrālajā daļā prognozēta palielināta ciklonu aktivitāte un intensīva gaisa plūsma no rietumiem, kas nesīs līdzi virs normas esošu temperatūru un lielu nokrišņu daudzumu.
Latvijas aukstākais ziemas mēnesis ir parasti janvāris. Janvāris ir vidēji visaukstākais ziemas mēnesis, kurā Latvijā parasti ir zemas temperatūras un regulāras snigšanas. Tomēr konkrētais aukstuma līmenis var atšķirties atkarībā no konkrētā gada un laika apstākļiem.
Tomēr ziemas otrajā pusē paredzams augstāks atmosfēras spiediens un retāki rietumu vēji, kas nozīmēs zemāku gaisa temperatūru un mazāku nokrišņu daudzumu.
Saskaņā ar aktuālajām prognozēm decembris Latvijā gaidāms kā siltākais no tuvojošās ziemas mēnešiem, bet februāris tiek prognozēts kā šoreiz aukstākais.
Tomēr tas nav viss..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Nākamajā nedēļā gaisa temperatūra Latvijā samazināsies zem normas, taču novembra beigās un decembrī prognozēts atgriezties siltākam un slapjam laikam, saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem.
Ziemas sākumā Eiropas ziemeļos un centrālajā daļā paredzēta palielināta ciklonu aktivitāte un izteikta gaisa plūsma no rietumiem, kas rezultēs temperatūras un nokrišņu daudzuma pārsniegšanu parastajiem rādītājiem.
No otras puses, ziemas otrajā pusē prognozēts augsts atmosfēras spiediens, retāki vēji no rietumiem, kas novedīs pie zemākas gaisa temperatūras un mazāka nokrišņu apjoma.
Meteorologi paredz, ka galvenā ciklonu aktivitāte ziemā novērojama nevis Ziemeļeiropā, bet gan Vidusjūras reģionā, kur prognozētas intensīvas vētras un ievērojams nokrišņu daudzums, kas var samazināt esošo sausumu.
Turklāt Eiropas dienvidu pusē prognozēts palielināts sniega daudzums, radot labvēlīgus slēpošanas apstākļus kalnos. Dažās Eiropas ziemeļu un centrālajās valstīs, tostarp Baltijas valstīs, sagaidāms ievērojami mazāks nokrišņu daudzums un sniega apjoms nekā parasti, galvenokārt anticiklonu ietekmē. Tas varētu palielināt kailsala risku.