Reiz mana vīramāte man parādīja savu slepeno vietu, kur viņa milzīgos daudzumos vāca baltās sēnes. No mūsu vasarnīcas ceļš uz turieni nav garš, bet grūts, cauri daudziem šķēršļiem. Tā bija jauna vieta (izcirsta skujkoku meža vietā), netālu kapsēta.
Nezāļu vietā visur auga mazas Ziemassvētku eglītes. Bija daudz sēņu, visas lielas un tīras. Daudzus gadus vēlāk, kad mana vecmamma jau bija aizgājusi mūžībā, es tur biju vairākas reizes. Tur nokļūt kļuva vēl grūtāk, bet es atradu sēnes.
Kaimiņi mežos tajā pašā laikā sēnes neatrada. Viņi man jautāja, kur es vācu sēnes. Es viņiem teicu…. Aptuveni pusei cilvēku bija izteikti negatīva reakcija. Jūs nevarat! Slikta enerģija! Grēks! Grēks!!!
Lasi vēl: Martā tiks sāktas papildu izmaksas Latvijas iedzīvotājiem, kas pieder šai kategorijai …
Bet kā tur ir patiesībā?
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
