Interese par Rīgas pašvaldībai piederošo uzņēmuma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) akciju iegādi biržā varētu būt ļoti liela, intervijā Latvijas Radio raidījumam “Labrīt” atzina biržas “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Liene Dubava.
Viņas vērtējumā, šāds solis ne tikai atvērtu jaunas iespējas pašvaldības uzņēmumam, bet arī sniegtu labumu gan vietējiem, gan ārvalstu investoriem, kā arī palielinātu valsts ekonomisko efektivitāti.
Investoru loma un kapitāla piesaistes potenciāls
Dubava uzsver, ka Latvijas iedzīvotāju banku kontos atrodas ievērojamas naudas summas, kas stāv “bez darba” un nerada nekādu ienesīgumu. Uzņēmumu kotēšana biržā ir veids, kā šo kapitālu aktivizēt. Tāpat arī pensiju fondi, kuros uzkrājas visi mūsu pensiju līdzekļi, ir atkārtoti un dažādās formās pauduši valdībai savu skaidro apņemšanos ieguldīt līdzekļus valsts un pašvaldību uzņēmumos, ja tie tiktu piedāvāti publiskai tirdzniecībai.
Turklāt “Nasdaq Riga” ir daļa no globāla biržas tīkla, kas nozīmē, ka kotēšana automātiski piesaistītu arī ārvalstu investorus, kuri varētu ieguldīt savus līdzekļus šajos uzņēmumos. Tas nodrošinātu nepieciešamo kapitāla piesaisti, kas Rīgas pilsētas kapitālsabiedrībām (RNP, “Rīgas meži”, “Rīgas ūdens” u.c.) kopā ar Rīgas vadību izvērtētajā scenārijā varētu sasniegt pat ievērojamu summu – 1,9 miljardus eiro.
Efektivitātes ieguvumi un konkurences kropļojumi
Liene Dubava skaidri pauž viedokli, ka pašvaldībai un valstij nevajadzētu nodarboties ar tiešu uzņēmējdarbību tajās nozarēs, kurās ir liela konkurence ar privātā kapitāla uzņēmumiem.
Viņa norāda uz diviem galvenajiem argumentiem:
Konkurences kropļošana: Valsts vai pašvaldības klātbūtne šādā tirgū rada netaisnīgas priekšrocības un kropļo konkurenci.
Mazāka efektivitāte: Valsts un pašvaldību uzņēmumi mēdz būt mazāk efektīvi, salīdzinoši birokrātiskāki un lēnāki savā darbībā.
“Viņu izaugsme ir ierobežota. Piemēram, “Rīgas namu pārvaldnieka” un Rīgas pašvaldības interesēs ir rūpēties tikai un vienīgi par Rīgu, kamēr uzņēmumam varētu būt potenciāls arī sniegt šos pakalpojumus ārpus galvaspilsētas robežām,” paskaidroja Dubava, norādot uz to, ka privatizācija sekmētu uzņēmuma ģeogrāfiskās izaugsmes iespējas un efektivitāti.
Kontroles saglabāšana un sociālās funkcijas nodrošināšana
Dubava aktīvi cenšas kliedēt bažas, ka pašvaldība, pārdodot akcijas biržā, zaudētu kontroli pār uzņēmuma sociālo funkciju (piemēram, rūpes par sociālajām ēkām un pakalpojumu pieejamību rīdziniekiem).
Viņa uzsver, ka ir pieejama vesela virkne dažādu juridisku un līgumisku mehānismu, kas ļauj saglabāt šo sociālo funkciju bez tās apdraudējuma, pat ja akcijas tiek kotētas biržā. “Pašvaldībai var būt kaut kāda daļa šīs sociālās funkcijas – ēkas, par kurām ir jārūpējas –, bet ir vesela virkne dažādu mehānismu, kādā veidā to saglabāt un lai tas nekādā veidā neciestu. (..) Tas viss ir atrunājams, tas viss ir vadāms, un nevajadzētu par to satraukties,” viņa piebilda, norādot uz to, ka bažas par kontroles zaudēšanu ir nepamatotas un pārspīlētas.
Konteksts: Rīgas domes plāni un apturētais lēmumprojekts
Rīgas domē sākotnēji tika sagatavots lēmumprojekts, kas paredzēja pārdot pašvaldībai piederošo SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Lai varētu nodrošināt akciju pārdošanu publiskajā piedāvājumā (IPO), RNP būtu jāreorganizē, pārveidojot to par akciju sabiedrību.
Tomēr Rīgas mēra pienākumu izpildītājs, vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība), šo lēmumprojektu apturēja. Ratnieks aicina nesasteigt tik būtisku lēmumu rīdziniekiem un uzdevis atbildīgajām personām turpināt rūpīgi izvērtēt arī citus iespējamos scenārijus un to sekas.
Jāatzīmē, ka RNP jau pagājušajā gadā bija minēts starp tiem Rīgas pašvaldības uzņēmumiem, kuru kotēšana biržā tika izvērtēta. Finanšu ministrija iepriekš ziņojusi valdībai, ka biržā varētu nonākt arī SIA “Rīgas meži” un SIA “Rīgas ūdens” (kas 2025.–2026. gadā plāno obligāciju emisiju), kā arī RNP ar sākotnējo publisko piedāvājumu.
