Pauls norāda, ka viņš pat neplāno rīkot savu jubilejas koncertu. Viņš izteicis savu nostāju: “Kaut ko pirms jubilejas parunāšu ar Volmāru raidījumā ‘Daudz laimes, jubilār!’, un pietiks. Man viss ir, man neko nevajag, paldies!”
Tomēr komponistu sāpina tas, ka drīzumā beigsies koncerti “Vīrieši labākajos gados”, kurus viņš izpilda kopā ar talantīgo aktieri Andri Keišu. Pauls pauž savu žēlumu, vienlaikus izsakot lielu prieku par šī projekta veiksmēm. – Atklāj komponists ar priecīgu toni, liekot uzsvaru uz kopīgām priekšnesumu brīžiem ar Andri Keišu, kas ir snieguši neaizmirstamas izjūtas un smieklu.
Šis izteikums papildina Paula personību, parādot viņa izpratni par dzīves priekiem un sāpēm. Viņš, šķiet, vērtē svarīgāk nekā paša uzmanību vai dāvanas, tiekoties ar cilvēkiem un daloties ar mākslu. Šī komentāra gaumīgā vienkāršība un atklātība piešķir komponistam ne tikai mūzikas meistarību, bet arī humānu un tuvu saikni ar savu sabiedrību.
Tomēr, neskatoties uz dzimšanas dienas svinībām, komponists ar atklātu sirdi dalās ar savu emocionālo stāvokli, atzīstot, ka jūtas noguris no pastāvīgajiem koncertiem: “Nu negribu vairs tos koncertus, esmu izsmelts – izspēlējies krustām šķērsām.” Viņa atklātā izteiksme nes līdzi viņa patiesos jūtīgumus un fiziskās izturības robežas.
Par dzimšanas dienas dāvanu viņš sniedz nedaudz melanholisku vēlmi: “Nekad man neviens neuzdāvinās mieru un klusumu, bet tas nenāktu par sliktu, it sevišķi manos gados.” Viņa vēlme pēc miera un klusuma rada attēlu par dzīves pārdomām un vērtībām, kas mainās ar gadiem. Tomēr, neskatoties uz šo vēlmi, komponists neaizmirst pateikties saviem tuvākajiem un cienītājiem: “Pateicoties jums visiem, es vēl esmu!” Šis pateicības izteikums atklāj viņa novērtējumu par saņemto atbalstu un mīlestību, kas ir saglabājusi viņa dzīves dzirksteli un radošo dzirksti.
Iepriekšējais gads bija īpaši smags komponistam Raimondam Paulam, jo viņš piedzīvoja lielu personīgu zaudējumu – aizsaulē devās viņa mīļotā sieva Lana Paula. Šis satricinošais notikums iezīmēja pēdējos mēnešus viņa dzīvē, atstājot dziļas pēdas un palielinot viņa emocionālo slodzi.
Pēc šī sāpīgā zaudējuma Raimonds Pauls izvēlējies kanalizēt savu sāpi un emocionālo stāvokli koncertos. Viņš izmantoja mūziku kā izteiksmes veidu, lai dalītos ar savām jūtām un piedzīvotu emocionālu atvieglojumu. Koncertu sniegšana kļuva par terapijas veidu, kas viņam palīdzēja pārvarēt sirdssāpes un atjaunot dzīves enerģiju.
Šīs un citas detaļas par Raimonda Paula dzīvi un mākslas izpratni var izlasīt plašā intervijā ar viņu žurnāla “Privātā Dzīve” 9.janvāra numurā. Tajā komponists atklāj savu sirdi un dalās ar dzīves gudrību, piedāvājot lasītājiem ieskatu gan viņa personīgajā cīņā, gan mūzikas pasaules noslēpumos.
Turklāt, Raimonda Paula intervija turpinās raidījumā “Rezervēts”, kur viņš vairāk stāsta par savu ceļu mūzikā, māksliniecisko viziju un to, kā mūzika viņam ir bijusi gan dzīves pavadoņa, gan izpausmes līdzeklis sāpīgos brīžos. Šajā raidījumā klausītāji iegūs dziļāku izpratni par komponista pasaules skatu un iedvesmu.
