Mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība paver plašas iespējas tehnoloģiju uzlabošanai un inovācijām. Tomēr, līdz ar tā plašo pieejamību, radušies jauni un nepieredzēti izaicinājumi kiberdrošības jomā. Vēsturiski telefonkrāpnieku metodes balstījās uz viņu pašu “aktiermeistarību” un pārliecināšanas spējām, taču ar mākslīgā intelekta ieviešanu šīs situācijas dinamika ir mainījusies radikāli.
Mākslīgais intelekts tagad tiek pielietots krāpniecībā, pievienojot jaunas dimensijas un sarežģītības līmeni šai noziegumu sfērai. Tādā veidā krāpnieki spēj izmantot algoritmus un automatizētas sistēmas, lai identificētu potenciālos upurus un pielāgotu savu pieeju, padarot to vēl rafinētāku un efektīvāku. Šis pārejas moments no cilvēka centieniem uz tehnoloģiju atver durvis jaunām un uzlabotām krāpšanas metodēm.
Lai risinātu šo izaicinājumu, ir nepieciešama proaktīva pieeja, gan no privātā, gan valsts līmeņa. Pirmkārt, ir svarīgi pastiprināt izglītojošus pasākumus par digitālo drošību, lai iedzīvotāji būtu informēti un prasmīgi pretošanās potenciālajiem krāpšanas mēģinājumiem. Otrkārt, tehnoloģiju uzņēmumiem un kiberdrošības ekspertiem jāsadarbojas, lai attīstītu jaunas aizsardzības metodes, kas spētu sekmēt atklāšanu un novērst mākslīgā intelekta izmantošanu krāpšanā. Šāda stratēģija varētu ieviest jaunus standartus kiberdrošības jomā un samazināt riskus, ko rada šīs tehnoloģijas nelikumīgs izmantojums.
Pašreizējā situācijā ir novērojams, ka krāpnieki aktīvi pielieto mākslīgā intelekta (AI) rīkus, ieviešot jaunu līmeni telefonkrāpniecībā. Šis jaunais veids, kā ļaunprātīgi izmantot tehnoloģijas, ietver robotzvanus, kuros mērķis ir iegūt privātu informāciju, tostarp personas datus un bankas pieejas kodu. Pēc “Bite Latvija” Iekšējo drošības procesu vadītāja Reina Pudāna teiktā, krāpnieki izmanto mākslīgā intelekta algoritmus, lai apstrādātu iepriekš internetā ierakstītas īstu cilvēku balsis. Šīs balsis tiek pārveidotas ar īpašu AI programmatūru, radot pārliecinošas imitācijas.
Notikumu būtība slēpjas tajā, ka krāpniekiem var būt nepieciešams tikai dažas sekundes garš audio ieraksts, piemēram, atrodams sociālajos tīklos, lai klonētu cilvēka balsi un veiktu robotzvanus. Pudāns norāda, ka gadījumos, kad tiek prasīts augstāks kvalitātes audio ieraksts, krāpniekiem būs nepieciešami garāki un saturīgāki materiāli. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai cilvēki būtu piesardzīgi un izvairītos no jebkādas sensitīvas informācijas izpausmes nepazīstamiem zvanītājiem.
Aicinājums būt uzmanīgiem ir vērsts uz iedzīvotāju informētību un prasmēm, lai efektīvi aizsargātu sevi no šāda veida krāpšanas. Tāpat šādi brīdinājumi uzsvērti, lai veicinātu sabiedrības izpratni par jaunākajiem riskiem un veicinātu sadarbību starp uzņēmumiem, iestādēm un patērētājiem, cīnoties pret šiem mākslīgā intelekta pielietojuma negatīvajiem aspektiem.
Reinis Pudāns papildina iepriekšējo informāciju, uzsvērti norādot, ka mākslīgā intelekta izmantošana telefonkrāpniecībā ir ieguvusi jaunu līmeni. Šajā jaunajā pieejā robotzvani tiek veikti latviešu valodā, un cilvēkam tiek uzdoti jautājumi, uz kuriem sagaidāmas atbildes “jā” vai “nē”. Saņemot atbildi, mākslīgais intelekts turpina sarunu, rīkojoties saskaņā ar ieprogrammētajiem norādījumiem.
Piemēram, Pudāns dalās ar vienu no šogad plaši izplatītajiem sociālo tīklu gadījumiem, kurā “robots” izrādās kriminālpolicijas pārstāvis un prasa par vairāku tūkstošu eiro lielu aizdevumu, lūdzot apstiprināt, ka cilvēks ir izsniedzis šādu aizdevumu. Pēc tam tika uzdoti jautājumi par zvana saņēmēja personiskajiem datiem, ko krāpnieki vēlējās iegūt ļaunprātīgai izmantošanai. Pudāns uzsvēra, ka, lai gan saruna notika latviešu valodā, detalizēta analīze liecināja par mākslīgā intelekta izmantošanu, jo balss skanēja metāliska un nedabīga.
“Bite Latvija” Iekšējo drošības procesu vadītājs prognozē, ka nākotnē kibernoziedzinieku krāpšanas metodes, kurās liela loma būs mākslīgā intelekta pielietošanai, kļūs arvien sarežģītākas un grūtāk atpazīstamas. Viņš paredz, ka arī balss atdarināšana kļūs populārāka krāpniecības gadījumos, kur mākslīgais intelekts var ļaut krāpniekiem izveidot ļoti precīzas cilvēku balsu imitācijas. Šajā kontekstā jau esošas mākslīgā intelekta audio platformas ļauj lietotājiem radīt AI atdarinātas cilvēku balsis ar ļoti augstu atbilstību reālai cilvēka balsij, ko vēlāk var izmantot, lai ierunātu jebkādu tekstu.
Reinis Pudāns uzskata, ka sabiedrības izglītība un regulāra informētība par jaunākajām kiberdrošības tendencēm ir būtiska, lai pasargātu sevi no šāda veida krāpšanas. Viņš uzsver, ka mākslīgā intelekta risinājumi attīstās ātri, un tāpēc sabiedrībai ir jābūt informētai un pielāgojamai šiem jaunievedumiem. Arī kritiskā domāšana un zināšanas par biežāk izmantotajām un jaunākajām krāpniecības metodēm ir izšķirošas, lai izvairītos no krāpnieku sagatavotajiem draudiem, un, kā Pudāns piebilst, mūsdienās no telefonkrāpniecības gadījumiem nav pasargāts neviens.