Pieņēmām pie sevis nevarīgu večiņu no laukiem. Bet pēc viņas aiziešanas mūžībā notika kaut kas neticams!

Nekad netici tiem, kas mēģina tev pierādīt, ka šajā dzīvē nav vietas brīnumiem. Mūs bieži cenšas maldināt, bet mums tomēr ir jātic līdzcilvēkiem un iespēju robežās viņiem jāpalīdz.

Gadījums, kuru šodien izstāstīšu, to simtprocentīgi apstiprina. Godīgi sakot, es pati tam ilgi nespēju noticēt, bet nācās. Jo patiešām notika īsts brīnums.

Man pieder divistabu dzīvoklis pašā pilsētas centrā; tuvu gan darbam, gan slimnīcai, gan skolai un bērnudārzam. Kopumā īpašums atrodas ļoti ērtā vietā. Bet vasarā dzīvot pilsētā vienkārši nav iespējams.

Putekļi, mašīnu troksnis un skaļas garāmgājēju sarunas. Turklāt bērniem brīvdienas, un negribas, lai vasaru viņi pavada uz “pilsētas akmeņiem”.

Tad nobrieda izcils plāns – vasarā noīrēt māju tuvējā ciematā, kur blakus ir upe un svaigs gaiss, turklāt vienmēr pieajami dabīgi produkti. Bērniem ir iespējas dažādām aktivitātēm, bet pieaugušajiem laba atpūta.

Sludinājumā ieraudzījām, ka tiek izīrēta māja ar saimnieci. Noīrējām šo mitekli par visnotaļ pieņemamu cenu un ievācāmies. Sākumā nejutāmies īpaši ērti, jo tuvumā vienmēr bija svešs cilvēks. Taču vēlāk, kad tuvāk iepazināmies ar saimnieci Veru, atslābām un sākām dzīvot gluži kā savās mājās.

Lasi vēl: 2023. gada septembra beigas – oktobra sākums 4 zodiaka zīmēm sagādās prieku un laimi

Veras kundzei bija 78 gadi. Viņa sāka izīrēt māju atpūtniekiem ne jau labas dzīves dēļ. Pensija vecajai sievietei bija maza – ar to pietika tikai komunālajiem maksājumu un dažu pārtikas preču iegādei.

Protams, iztikt palīdzēja sakņu dārzs. Tajā auga kartupeļi, burkāni un dārzeņi konservēšanai. Tomēr naudas trūkums bija ļoti jūtams. Verai nebija neviena, kas palīdzētu, jo visi tuvinieki jau aizsaulē. Tā viņa arī dzīvoja viena, knapi savilkdama galus.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Related Post

Tevi noteikti interesēs