Silvestrs nemaz neplānoja palikt ciematā. Viņš ieradās tur atvaļinājumā pēc šķiršanās no sievas pēc tam, kad bija pieķēris viņu sava drauga apskāvienos.
Lēmums par šķiršanos tika pieņemts uzreiz, un vīrietis pat nesāka skaidrot attiecības ar sievas mīļāko. Viņš vienkārši izmeta savu bijušo draugu pa durvīm un paziņoja sievai:
– Es aizbraucu uz laukiem un palikšu tur mēnesi. Lūdzu, izvāc savas mantas no mana dzīvokļa. Es ceru, ka mums nebūs nekādu konfliktu, pretējā gadījumā es par taviem gājieniem pastāstīšu visai pilsētai.
Silvestra sieva strādāja pilsētas administrācijā un gatavojās kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Sieviete, protams, viņam draudēja, ka padarīs viņa dzīvi par elli, bet Silvestrs tikai vēsi pasmaidīja.
Lasi arī: Sieviete ar augstu inteliģenci nekad nenēsās šīs 4 lietas, un lūk, kāpēc
– Tu esi pārāk pārliecināta par sevi, dārgā, viņš teica, un viņi abi zināja, ka viņai nebūs daudz izredžu tikt ievēlētai, ja nāks gaismā ārlaulības sakars.
Silvestrs ātri savāca savas mantas un darbā uzrakstīja atlūgumu. Šķita, ka viņš pilnībā vēlas mainīt savu dzīvi.
Un tā agri no rīta viņš ar automašīnu devās uz ciemu, kur kādreiz dzīvoja viņa vectēvs. Silvestram vienmēr bija ļoti tuvas attiecības ar opīti, kas viņam bija novēlējis savu lauku māju.
Vienā reizē pērku uzreiz 10 pakas lētos vates aplīšu. Tu pat nenojaut, kur es viņus izmantoju
Kad Silvestrs bija mazs, viņš vasaras brīvdienas pavadīja pie vecvecākiem. Vēlāk, kad jauneklis izauga un sāka mācīties augstskolā, viņš nevarēja ierasties laukos tik bieži, cik vēlētos. Vairākas reizes viņš aicināja vectēvu pārcelties pie sevis uz pilsētu, taču sirmais vīrs bija spītīgs. Un tagad, kad Silvestrs beidzot atgriezās, vectēvs jau bija aizgājis aizsaulē.
Lasi vēl: Izvēlies attēlu un uzzini, vai Tevi 2024. gada maijā sagaida veiksme, vai sarežģījumi!
Viņš apstājās pie mājas un nopriecājās, ka ēka neizskatās pamesta un apkārtne sakopta. To bija paveicis kaimiņš Kārlis, kuram Silvestrs par palīdzību vienmēr atveda kādu dāvanu. Šoreiz viņš bija sarūpējis Kārlim dārgu spiningu, zinot, ka vīrietis ir kaislīgs makšķernieks.
– Silvestr, vai tas esi tu? Ilgi neesi redzēts! atskanēja kaimiņa balss.
Silvestrs plati pasmaidīja.
– Kārli, kā es priecājos tevi redzēt.
Viņi apskāvās, bet Kārlis ar interesi ieskatījās mašīnā.
– Tu šeit būsi visu vasaru? vaicāja Kārlis
– Pagaidām mēnesi, bet redzēsim.
– Oho! Tas būs jāatzīmē. Atpūties un atnāc pie manis vakarā. Pa to laiku iekurināšu pirti un uzcepšu gaļu. Vai atceries manu pirti?
Silvestram asaras sakāpa acīs.
– Vai tad ir iespējams aizmirst tavu pirti? Tur pabūdams, cilvēks jūtas kā no jauna piedzimis.
Kārlis devās uz savu māju, bet Silvestrs viņas uzsauca.
– Kārli, pagaidi. Es tev atnesu mazu dāvaniņu. Paldies, ka rūpējies par manu māju.
Kārlis atmeta ar roku.
– Es nemaz negribēju, lai tu mani apdāvini. Tas taču maksā dārgi.
– Tātad, spinings tev nav vajadzīgs?
Silvestrs pasmaidīja un izņēma no mugursomas jaunu, vēl neizsaiņotu dāvanu.
Kārlis aizturēja elpu.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
