Jau aiznākamajā dienā pēc kāzām Bīriņu pilī Anna un Romāns “savilka galus” kāzām un finansēm un skaitīja sadāvināto naudu.
Viņi bija sarīkojuši lielas un skaistas svinības, ieguldījuši daudz naudas un, atklāti sakot, gaidīja ka lielu daļu izdevumi izdosies “atgūt” caur dāvanu naudu. Visi viesi tika lūgti ziedot naudu, jo viņi plānoja iegādāties tehniku un mēbeles jaunajam dzīvoklim. Romāns to iegādājās pirms kāzām, pateicoties smagam darbam.
– Vismaz intereses labad mums tagad viss jāaprēķina un jāskatās, vai nepaliekam mīnusā, – sprieda Anna.
– Es būtu pārsteigts, ja naudas būtu vairāk nekā izdevumu, – Romāns pasmējās. – Bet principā mēs paši vēlējāmies banketu, tāpēc nesūdzēsimies. Domāju, ka mūsu vecāki tik un tā ielika aploksnē lielu naudas summu.
Anna īpaši neticēja savai vedeklai, jo viņa bija skopa sieviete, bet viņa skaļi nenožēlojās par savu vīramāti. Meitene zināja par radinieku dāvanu, tāpēc ar nepacietību gaidīja Sarmītes pārsteigumu.
Lasi vēl: Dariet to ar tulpēm, tiklīdz tās nozied. Tad nākamgad tās ziedēs krāšņi un ziedi būs milzīgi
– Tavas mātes dāvanu aploksne ir tukša, – Anna burtiski ieskrēja istabā pie vīra. – Viņa tik ļoti mani ienīst un nolēma kārtējo reizi mani pazemot, ka neuzskatīja par vajadzīgu ielikt pat kaut minimumu.
– Tā nevar būt, – Romāns bija neizpratnē. – Mana mamma nekad tā nebūtu rīkojusies.
– Vai tu domā, ka es kaut kur paslēpu naudu vai atvēru to agrāk? – Anna apvainojās.
Romāns tā nedomāja, taču viņš arī nevarēja slikti domāt par savu māti. Viņa bija stipra rakstura sieviete un varēja viegli pateikt visu, ko vien vēlas, bet viņa nebūtu šādi izrīkojusies… Viņš meklēja loģisku situācijas izskaidrojumu, mēģinot attaisnot savu māti.
– Iespējams, nauda vienkārši izkrita, un mēs to nemanījām burzmā, – viņš mēģināja nomierināt sievu.
Lasi arī: Swedbank nekavējoties izplatījis svarīgu paziņojumu par klientu maksājumu nosūtīšanu uz citām bankām
– Protams, un dīvainas sakritības dēļ tā bija tavas mātes nauda, kas pazuda, – viņa sacīja. Visas pārējās aploksnes ir pilnas, un tikai šī ir tukša. – Es negaidīju un pat necerēju uz neko labu no viņas, bet tas ir pārāk daudz.
– Bet man būs kauns par to runāt ar mammu, – Romāns taisnojās. – Es negribu, lai viņa domā, ka mūs interesē tikai finanses.
– Protams, tev nav viņas jāuztrauc, mūs nauda nemaz neinteresē, – meitene sašutusi noteica…
Pēc ilgām diskusijām laulātie pirmo reizi sastrīdējās. Romāns bija pirmais, kurš nomierinājās un apsolīja sievai sakārtot nepatīkamo situāciju. Visās pārējās aploksnēs bija iespaidīgas summas, viesi jaunlaulātajiem bija sadāvinājuši daudz naudas.
– Ja kas, tad mani vecāki aploksnē ielika 1000 eiro – Anna atgādināja vīram par nepieciešamību aprunāties ar māti. – Sarmīte nav nabadzīgs cilvēks un varēja atļauties savā dzīvē lielu greznību un labas dāvanas.
Lasi vēl: Leldei vienai bieži nācās Rīgas dzīvoklī pieskatīt vīra māsas dēlus, kā rezultātā notika baiss atgadījums; Ņemiet piemēru no šī arī savai dzīvei
Romānam bija neērti sievas priekšā un vēl neērtāk mātes priekšā. Viņš visu laiku meklēja iemeslus, lai uzdotu kādu jautājumu, taču pēdējā brīdī viņam pietrūka apņēmības. Viņa māte pati neko neteica par kāzām un dāvanām, neuzdodot jautājumus. Viņu vairāk interesēja dēla tuvākās nākotnes plāni.
– Un kāpēc tevi tas interesē? – Romāns nesaprata. – Ja tev vajag kaut ko palīdzēt, saki to tieši.
– Man nav tiesību izjautāt savu dēlu par nākotni? – Sarmīte bija acīmredzami neapmierināta. – Varbūt tava sieva aizliedz tev ar mani sazināties vai apmelo mani?
– Anna pret tevi izturas normāli, – Romāns centās saglabāt mieru. – Tu izdomā un fantazē…
Rezultātā vīrietis ar māti par plānoto nerunāja, un tad sieva viņu apsūdzēja neizlēmībā.
– Protams, lai tava māte dara, kā viņai patīk, – nopriecājās Anna, – es esmu tikai tava sieva, tu vispār vari neņemt vērā manu viedokli.
Pati Anna neuzdrošinājās tieši jautāt vīramātei par situāciju ar dāvanu, tāpēc nemitīgi tirdīja savu vīru.
– Mums pat mans vecvectēvs, kurš dzīvo viens ciemā, uzdāvināja simts eiro, un tikai tava māte mūsu laulību novērtēja ar tukšu aploksni, – viņa atkārtoja pie mazākās izdevības.
– Varbūt manai mātei tolaik tiešām bija problēmas ar naudu, – attaisnojās Romāns.
– Šajā gadījumā viņa varētu vienkārši paskaidroties un visu mums normāli izstāstīt, – Anna nepadevās. – Taču tā vietā viņa atnesa tukšu aploksni. Esmu pārliecināta, ka viņa radiniekiem stāstīja tā, it kā būtu mūs padarījusi bagātus, un vispār mūsu kāzas ir viņas nopelns.
Romānu šī tēma jau kaitināja, un katru reizi, kad tā tika “pacelta”, vīrietis sāka nervozēt. Viņš piedāvāja sievai atdot 500 eiro personīgajiem izdevumiem un uzskatīt tos par dāvanu no mātes, lai jau noslēgtu šo tēmu.
– Man nevajag tavu naudu un šādu attieksmi, – Anna bija sašutusi. – Es principā pieņemtu jebkuru godprātīgu tavas mamma rīcību, bet ne tukšu aploksni, kas iesprausta vispārējā masā.
Kā jau rakstīju – vēlāk atklājās visa patiesība.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk