– Ko jūs plānojat pavasara brīvdienās? – Sarmīte pa tālruni pajautāja dēla sievai.
– Nezinu, nekādu īpašu plānu nav, – sacīja Anna, bet tad atjēdzās un nolēma mainīt versiju, lai vīramāte neaicinātu viņu apciemot. – Visticamāk, mēs dosimies ārpus pilsētas pie draugiem.
– Nu labi, – vīramāte neko vairāk neprasīja un steidzās atvadīties.
– Acīmredzot tavai mātei bija uzdrīkstēšanās sagaidīt, ka mēs aicināsim viņu brīvdienās pie mums, – viņa vēlāk teica vīram. – Acīmredzot viņa gaidīja, ka mēs viņu aicināsim ciemos.
– Es nezinu, māte man neko neteica, – godīgi atbildēja Romāns.
– Ja viņa mēģināja, attaisnojies, kā gribi, – dusmīgi sacīja Anna. – Es negribu sabojāt savu nedēļas nogali un klausīties atmiņās vai muļķīgos stāstos.
– Tāpēc mēs ar prieku gaidīsim tavas ģimenes ielūgumu, bet manu māti var tikai kritizēt, – Romāns bija aizvainots.
Un pēc pāris dienām pie jaunlaulātajiem ieradās pati Sarmīte ar svarīgu un noslēpumainu skatienu.
No 2024. gada 1. jūlija visiem, kuriem mājās ir kaķis gaidāms obligāts likums! Būs to jādara visiem!
– Es biju tepat netālu un nolēmu jums kaut ko uzdāvināt, – viņa lietišķi viņiem sacīja. – Vai līgava mani cienās ar tēju?
Romāns paskatījās uz sievu, un viņa devās uz virtuvi.
– Un tu palīdzi sievai, – pavēlēja Sarmīte. – Varbūt viņai ir grūti, un tā būs ātrāk, jo man vispār nav laika.
Sagatavojuši tēju, ar drūmām sejām pāris atgriezās viesu istabā. Pa to laiku viņa uz galda bija izkārtojusi dažas brošūras un reklāmas.
– Un tagad galvenā dāvana no manis, – teatrāli teica Sarmīte. – Man vēl nebija laika to sagatavot jūsu kāzām, un tagad tā būs piemērota.
– Kas notiek? – Romāns nesaprata.
– Es tev nopirku biļetes uz Kruīza braucienu Karību jūrā. Ar visām aviobiļetēm, – Sarmīte lepni norādīja uz brošūrām. – Visa informācija, biļetes un programmas apraksti ir šeit. Gribēju jums uzdāvināt dāvanu kāzās, bet atradu lielisku ceļojumu tikai uz šo laiku. Negribēju sabojāt pārsteigumu un stāstīt patiesību, turklāt negrasījos izlikties viesu priekšā. Tāpēc ieliku tikai kartiņu, un tagad bija pienācis svinīgais brīdis.
– Bet tā ir ļoti dārga dāvana, Romāns bija neizpratnē.
– Nu un? Tā taču ir dāvana jums nevis svešiniekiem, – Sarmīte pašapmierināta noteica. – Varu iedomāties jūsu sejas, kad viņi atrada tukšu aploksni no manis.
– Mēs to neakcentējām, – Romāns mēģināja pārliecinoši melot.
– Nu jā, es izlikšos, ka ticu, – Sarmīte viltīgi pasmaidīja. – Tu taču neesi sarūgtināts par manu kartiņu, vai ne, līgaviņ?
– Nekas, paldies par negaidīto pārsteigumu, – Anna nespēja atrast vārdus.
– Lūdzu, atceries manu laipnību un sapakojies somas, līdz ceļojumam tev nav daudz laika, – Sarmīte plūcās tālāk. – Man jāiet, man šodien ir daudz darāmā.
– Nu, vai tev vajadzēja taisīt skandālu savu māti un sabojāt attiecības? – Romāns neklusēja arī pēc tam, kad viešņa bija aizgājusi. – Starp citu, šis ceļojums ir daudz dārgāks par tavu vecāku dāvanu.
– Bet tava māte acīmredzot gribēja mani apmānīt un sarīkoja provokāciju, – Anna nespēja nomierināties. – Viņa visu laiku gaidīja manu reakciju, vai tu to nepamanīji?
– Tātad mēs nekur nebrauksim un turpināsim spēlēt aizvainotos?
– Protams, ka spēlēsim, – Anna smējās. – Par pārējo padomāsim vēlāk, tagad iesim pakot somas.
Anna ļoti vēlējās doties uz kruīza braucienā, taču viņa nebija aizmirsusi par vīramātes izjokošanu. Meitene nešaubījās, ka arī turpmāk viņa sarīkos viņai kādu provokāciju un “cirku”!