Jaunākais rādītājs var pārliecināt investorus, ka, neraugoties uz maijā negaidīti straujo kāpumu, inflācija Vācijā joprojām turpina samazināties, raksta Euronews.
Saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem ir publicētas provizoriskās aplēses par Vācijas inflācijas gada pārskatu jūnijā, kas liecina par nelielu samazinājumu līdz 2,2%, salīdzinot ar 2,4% maijā. Arī šis rādītājs bija zemāks par analītiķu prognozētajiem 2,3 %. Jūnija rādītājs saglabājās tāds pats kā martā un aprīlī.
Jūnija kritumu galvenokārt veicināja preču inflācijas samazināšanās līdz 0.8% jūnijā salīdzinājumā ar 1% maijā, kā arī enerģijas izmaksu samazināšanās līdz -2.1% jūnijā salīdzinājumā ar -1.1% iepriekšējā mēnesī. Tomēr pārtikas inflācija jūnijā pieauga līdz 1.1% (maijā – 0.6%), bet pakalpojumu inflācija galvenokārt saglabājās nemainīga – 3.9%.
Gada bāzes inflācija, kurā netiek ņemtas vērā pārtikas un enerģijas cenas to dabiskā svārstīguma dēļ, jūnijā bija 2.9%, kas ir zemāka nekā 3% aprīlī un maijā. Mēneša inflācija jūnijā bija 0.1%, t.i., tāda pati kā maijā, un tā neatbilda tirgus gaidām, kas bija 0.2%.
Gaidāms, ka jūnija inflācijas rādītāji pārliecinās investorus, ka, neraugoties uz maijā negaidīti straujo kāpumu, inflācija Vācijā joprojām turpina samazināties.
Tomēr pieaug bažas par Vācijas tautsaimniecības atveseļošanās tempa palēnināšanos, jo pēdējos mēnešos patērētāji vairs nav tik optimistiski noskaņoti par tautsaimniecības perspektīvām.
Šo nenoteiktību veicināja arī pieaugošā politiskā spriedze kaimiņvalstī Francijā, kur 30. jūnijā notika vēlēšanu pirmā kārta, jo pastāv iespēja, ka tiks ievēlēta galēji labējā politiskā partija “Nacionālā apvienība”.
Lai gan Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnijā pirmo reizi deviņu mēnešu laikā samazināja procentu likmes, nav skaidrs, kad un par cik varētu tikt samazināta nākamā procentu likme.
Likmju samazināšanas laikā ECB paziņoja: “Kopš ECB Padomes sanāksmes 2023. gada septembrī inflācija ir samazinājusies par vairāk nekā 2,5 %, un inflācijas perspektīvas ir ievērojami uzlabojušās. Samazinājusies arī pamatinflācija, pastiprinot pazīmes, kas liecina, ka cenu spiediens ir mazinājies, un inflācijas gaidas visos laika periodos ir samazinājušās.”
Tomēr Bundesbankas prezidents Joahims Nāgels arī uzsvēra, ka pastāv risks nepietiekami novērtēt to, cik nestabila joprojām ir pašreizējā inflācijas situācija, un brīdināja, ka ECB, visticamāk, joprojām izmantos ļoti apdomīgu un piesardzīgu pieeju, samazinot procentu likmes.
Bundesbank jūnija prognozē Vācijai Nāgels sacīja: “Vācijas tautsaimniecība izkļūst no ekonomiskā vājuma perioda. Mājsaimniecības gūst labumu no spēcīga algu pieauguma, pakāpeniskas inflācijas samazināšanās un stabila darba tirgus. Lai gan inflācijas līmenis Vācijā turpina samazināties, temps ir neliels. Mēs, ECB Padomes locekļi, nebraucam ar autopilota režīmā, kad runa ir par procentu likmju samazināšanu.”