Tas, kas notiks ar nomirušā ķermeni, ir atkarīgs no tā, ko tuvinieki izvēlēsies ar to darīt. Daļa izvēlas kremēšanu. Neviens īsti nezina, kas notiek aiz krematorijas durvīm, kad tuvinieki atvadījušies no aizgājēja.
Bramkotas krematorijas darbinieki stāsta, ka pirmais darbs, kas parasti tiek veikts, ir pārbaudīt, vai zārkā nav palicis nekas, kam tur nevajadzētu būt. Tāpat tā ir arī pēdējā iespēja pārliecināties, ka mirušajam nav bijis elektrokardiostimulators, vēsta kentlive.news.
Pēc atvadīšanās ceremonijas mirušais tiek kremēts. Kamerās, kas tiek darbinātas ar gāzi, temperatūra paaugstinās līdz 800-1000 grādiem pēc Celsija. Kamera esot tik karsta, ka, ja piektdienas vakarā to izslēdz, pirmdienas rītā tajā joprojām esot 300 grādi pēc Celsija.
Ķermeņa kremācija ilgst aptuveni 90 minūtes. Tās laikā darbinieki nepārtraukti skatās kamerā caur nelielu logu, lai redzētu, vai process ir pabeigts. Kremācija ir pabeigta, kad kamerā vairs nav redzama liesma, raksta tautaruna.nra.lv.
Pēc tam nesadegušās daļiņas tiek atsūktas un filtrētas, lai, piemēram, zobu plombās esošais dzīvsudrabs nenonāktu vidē. Pelnus sagrābj un atstāj atdzist apmēram stundu.
Endijs Hands, vecākais operators, sacīja, ka pelnu kopīgais svars ir atkarīgs no daudziem faktoriem, galvenokārt no kaulu blīvuma, taču viņš saka, ka ir dzirdējis, ka cilvēka pelni sver apmēram tikpat, kāds ir bijis cilvēka svars piedzimstot.
Lasi vēl: Militārā policija izsludina brīdinājumu par gaidāmo rudenī uz Latvijas ceļiem!
Pēc tam pelni tiek ievietoti speciālā mašīnā, kas tos izsijā, lai atsijātu visus atlikušos metālus, piemēram, laulības gredzenu vai gūžas locītavas protēzi. Tuvinieki, saņemot pelnus, paši izlemj, ko ar tiem darīt – apglabāt, izkaisīt vai turēt mājās urnā. Daži izvēlas iestrādāt tos rotaslietās.