Nesen publicētie dati liecina, ka iepriekšējā gadā vairāk nekā 20% mūsu valsts iedzīvotāju bija pakļauti nabadzībai, bez uzlabojumiem. Īpaši lielākais nabadzības risks ir personām vecumā no 65 gadiem, sasniedzot 40,1 %. Turklāt šai vecuma grupai ir saasinātas veselības problēmas, tādēļ nepieciešama regulāra medicīniska iejaukšanās.
Ir ļoti svarīgi pievērsties nepieņemamajai realitātei, kad iedzīvotāji nevar atļauties iegādāties svarīgākos medikamentus, tādēļ ir nepieciešami kopīgi centieni, lai rastu dzīvotspējīgus risinājumus.
Vienlaikus, vērojot Iekšlietu ministrijas līdzās politiskās vadības centienus, kļūst skaidrs, ka pašreizējais lietu stāvoklis ir izvērties tā, kā atgādina mūžseno sakāmvārdu “mūsu nodomi bija cēli, bet rezultāts ir pierādījies paredzami.”
Sasteigtu, neorganizētu un neadekvāti rūpīgi pārbaudītu pasākumu īstenošana kopā ar apšaubāmiem politiķu savstarpējās komunikācijas veidiem, kuri meklē patvērumu godpilna mērķa – samazināt narkotiku izmaksas – aizsegā, apstiprina šo vērtējumu.
Ja šogad tiks īstenoti Veselības ministrijas plāni no iepriekšējā priekšlikuma, kas nosaka aptiekas kā primāro finansējuma līdzekli zāļu cenu samazināšanai, un ja Ministru kabineta noteiktajos noteikumos nav iekļauts alternatīvs finansējuma avots, noteikti jāparedz vairāku reģionālo aptieku neveiksmīga slēgšana vai būtiskie darbības traucējumi.
Balstoties uz Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas veiktajiem aprēķiniem, noskaidrots, ka satriecošas 128 aptiekas Latvijā ir pakļautas tik šausmīgam iznākumam. To vidū aptuveni desmit potenciāli varētu būt “Latvijas aptiekai” piederošie.
Tas ir tāpēc, ka līdz šim esam cītīgi pildījuši savu atbildību pret pacientiem, saglabājot un uzlabojot aptieku klātbūtni reģionos, kur patiešām trūkst ekonomiskās dzīvotspējas. Šīs aptiekas pārsvarā atrodas mazapdzīvotos ciemos un pagastos un papildus kalpo kā svarīgi primārās veselības aprūpes centri, tādējādi radot papildu slogu farmaceitiem.
Iepriekš minēto aptieku slēgšanas gadījumā iedzīvotāji būs spiesti veikt desmit, divdesmit un trīsdesmit kilometrus, lai piekļūtu tuvākajai aptiekai, kas atrodas rajona centrā.
Ņemot vērā ierobežojumus, ko nosaka sabiedriskā transporta grafiki lauku reģionos, šī grūtā situācija var izrādīties ļoti neērta vai potenciāli nesasniedzama daļai iedzīvotāju.
Jāņem vērā, ka daudzos pagastos trūkst gan ģimenes ārstu, gan feldšeru. Vienīgais regulāri pieejamais veselības aprūpes speciālists ir farmaceits. Farmaceits ne tikai sniedz padomus un ieteikumus par medikamentiem, bet arī veic asinsspiediena mērījumus un vajadzības gadījumā palīdz ārsta atrašanā.