Pasaules parāds otrā ceturkšņa beigās sasniedza rekordlielu 312 triljonu ASV dolāru apjomu, ko veicināja aizņemšanās ASV un Ķīnā, bet galvenais parāda rādītājs jaunajās tirgus ekonomikas valstīs arī sasniedza jaunu maksimumu, liecina banku tirdzniecības grupas dati.
Starptautiskais finanšu institūts (IIF), finanšu pakalpojumu tirdzniecības grupa, trešdien paziņoja, ka pasaules parāds pirmajā pusgadā palielinājies par 2,1 triljonu, sasniedzot 312 triljonus ASV dolāru, kas ir jauns augstākais punkts pēc tam, kad iepriekšējie dati tika pārskatīti.
Lasi arī: Dvīņiem jārisina svarīgi jautājumi, bet Strēlniekam jāpārskata plāni; Dienas prognoze 26. augustam visām zīmēm
IIF savā jaunākajā Globālā parāda monitoringa ziņojumā brīdināja par aizvien pieaugošo valdību aizņemšanās tendenci, prognozējot, ka līdz 2030. gadam pasaules valdību aizņēmumi pieaugs no pašreizējā 92 triljonu ASV dolāru līmeņa līdz 145 triljoniem ASV dolāru un līdz 2050. gadam sasniegs 440 triljonu ASV dolāru.
“Paredzams, ka FED jaunais mīkstināšanas cikls paātrinās globālā parāda pieauguma tempu, un nopietnas bažas rada acīmredzamais politiskās gribas trūkums risināt pieaugošo valsts parāda līmeni gan attīstītajās, gan jaunajās tirgus ekonomikas valstīs,” teikts IIF ziņojumā.
Lielu daļu no aizņēmumu apjoma noteica pāreja uz enerģētiku, ņemot vērā klimata pārmaiņas, kas, kā paredzams, līdz 2050. gadam veidos vairāk nekā trešdaļu no prognozētā pieauguma.
“Tas rada ievērojamas problēmas, jo daudzas valdības jau tagad arvien lielāku daļu no saviem ieņēmumiem novirza procentu izdevumiem,” teikts ziņojumā.
LIELA VALSTS, LIELS AIZŅĒMĒJS
2,1 triljona ASV dolāru pieaugums šogad līdz jūnijam ir salīdzināms ar 8,4 triljoniem ASV dolāru 2023. gada pirmajā pusgadā, liecina IIF dati.
Papildus Ķīnai un ASV savu parādu palielināja arī Indija, Krievija un Zviedrija, savukārt citās Eiropas valstīs un Japānā bija vērojams ievērojams samazinājums, teikts ziņojumā.
Globālā parāda attiecība pret IKP – rādītājs, kas raksturo spēju atmaksāt parādu, salīdzinot ar saražoto produkciju, – ir nostabilizējusies aptuveni 327%-328% līmenī, un ražošanas rādītājus daļēji veicinājusi inflācija lielākajās valstīs, kas pārsniedz noteikto mērķi.
Attīstītajos tirgos šī attiecība sasniedza zemāko līmeni kopš 2018. gada, ko noteica mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību sektora aizņēmumu samazināšanās.