Par agresīvu braukšanu atbildība ir jāuzņemas arī tiem, kuri nestūrē; policija vēlas bargākus sodus

Ar agresīvu braukšanu uz ceļiem saskaras gandrīz 80% Latvijas autovadītāju, liecina apdrošināšanas sabiedrības “Balta” veiktā aptauja. Ikgadējā “Balta” un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks 2021” diskusijā eksperti meklēja atbildes uz jautājumiem, kāpēc Latvijā joprojām bieži saskaramies ar agresīvu braukšanas kultūru un kā to mainīt gan valdības līmenī, gan iesaistoties katram ceļu satiksmes dalībniekam.

Viena konkrēta iemesla nav

Katru gadu uz Latvijas ceļiem ievainojumus gūst vairāk nekā 4000 cilvēku un tiek zaudēts vairāk nekā 130 dzīvību, liecina CSDD ceļu satiksmes negadījumu statistika. Vienlaikus Latvija kopā ar Eiropas Komisiju ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos gūto nopietno traumu skaitu un sasniegt nulli bojāgājušo.

Konkrētu iemeslu, kāpēc apstākļos, kad ceļu infrastruktūra ar katru gadu uzlabojas, joprojām notiek tik daudz smagu negadījumu, eksperti nevarēja nosaukt, norādot – tas ir komplekss dažādu faktoru kopums, kam būtu vajadzīgs komplekss risinājums. Galvenie elementi, kas palīdzētu uzlabot situāciju, būtu bargāka sodu sistēma, sabiedrības attieksmes maiņa un lielāka atbildības uzņemšanās gan par savu, gan savu darbinieku braukšanas kultūru, raksta delfi.lv

Bargāka sodu sistēma, lielāka atbildība par pārkāpumiem

“Vienas formulas, kāpēc ir tā, kā ir, un kā to mainīt, nav,” diskusijā norādīja Valsts policijas Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas priekšnieks Arturs Smilga. “Normatīvajam regulējumam attiecībā uz ceļu satiksmes drošības kontroli jeb sodu politikai ir jābūt atbilstošai situācijai uz ceļiem un vienlaikus jāstimulē arī sociālā atbildība, piemēram, jāmudina uzņēmēji motivēt savus darbiniekus veidos, kas nav saistīti ar pārmērīgu darba stundu apjomu un attiecīgi lielāku nogurumu un riskiem pie stūres.”

Kā neadekvāti zemu Arturs Smilga min soda apmēru par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, norādot – ja Latvijai ir vīzija par nākotni bez ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem, jāieklausās Eiropas ekspertu atziņās un jāpalielina sods par ātruma pārsniegšanu.

“Kā norāda eksperti, pat 10 km/h ātruma atšķirība var būtiski mazināt letālu gadījumu skaitu. Visiem zināms, ka tieši šī starpība vairumam autobraucēju šķiet pieļaujama, braucot, piemēram, ar 60 km/h lielu ātrumu, nevis atļautajiem 50 km/h. Latvijā par pirmajiem 10 km/h virs atļautā ātruma vienīgais sods ir brīdinājums, un tas acīmredzot nav pietiekami.

Lasi vēl: Kāpēc potētājiem cilvēkiem dod tik lielu brīvību? Atbild epidemioloģe

Protams, ar sodiem vien situāciju nevar atrisināt, bet pagātnē mums ir labi piemēri: kad ieviesa fotoradarus, bojāgājušo skaits samazinājās apmēram par ceturto daļu.

Diemžēl cilvēki ir pieņēmuši kā normu mazliet pārkāpt noteikumus: “tikai” 10 km/h ātrāk par atļauto, pie zīmes “stop” neapstāties pavisam, bet lēnītēm ripināties pāri, iedzert “tikai vienu” alkohola mēriņu, neparādīt pagriezienu, jo “te jau mani tāpat neviens neredz” – taču tas viss summējas,” atgādināja Arturs Smilga.

Jāiesaistās arī tiem, kas paši nestūrē – lasi tālāk

COMMENTS

Leave a Comment