Pamostoties naktī, Laura secināja, ka vīra nav blakus. Viņa piecēlās un pēkšņi izdzirdēja kaut ko, kas burtiski sastindzināja

Pamostoties nakts vidū, Laura sajuta sev blakus tukšumu. Apjukusi viņa pastiepa roku, cerēdama sajust vīra Sandra ierasto siltumu. Tomēr viņa sataustīja tikai vēsu vietu.

Domādama, ka vīrs tikko piecēlies, lai padzertos vai aizietu uz tualeti, Laura pagriezās uz otriem sāniem un centās atkal aizmigt.

Bet miegs vairs nenāca, turklāt vīrs neatgriezās gultā, lai gan bija pagājušas jau aptuveni 15 minūtes. Lauras sirds sāka sisties straujāk, un viņa apsēdās uz gultas, skatoties istabas tumsā. Ja nu kaut kas noticis, varbūt vīram kļuvis slikti?

Laura mēģināja nomierināties. Viņa nodomāja, ka vīram, iespējams, piemeties bezmiegs un viņš vienkārši aizņemts ar darba lietām. Bet trauksme sajūta tik un tā nepārgāja.

Nevēlēdamās raizēties bez iemesla, Laura piesardzīgi piecēlās un klusi devās pie savas guļamistabas durvīm. Uz pirkstgaliem sieviete gāja uz virtuves pusi, un pietuvojoties tai, burtiski sastinga.

Viņa dzirdēja, ka vīrs runā pa telefonu. Un tā kā tālrunis bija noregulēts uz diezgan skaļu režīmu, Laura spēja atšķirt viņa sarunu biedra balsi. Pareizāk sakot, sarunu biedrenes.

Ārprāts, vai viņš trijos naktī runā ar kādu sievieti?

Klusi pievērusi durvis, Laura uzmanīgi klausījās sarunā, kas bija dzirdama no virtuves. Sākumā vārdi bija nesaprotami, bet tad to nozīme sāka iekļūt viņas apziņā kā indes pilieni, kas lēnām ieplūda viņas sirdī.

– Jā, dārgā, es jau rezervēju biļetes uz Turciju. Mēs kopā pavadīsim neaizmirstamu laiku. Neviens nekad neuzzinās, sacīja Sandris.

Laura juta, ka zaudē pamatu zem kājām. Sievietes pasaule sabruka, un viņa iegrima milzīgas nodevības atvarā. Katrs vārds, katra frāze iedūrās viņas sirdī kā asi ērkšķi.