Maijs ir priecīgs periods dārzkopjiem: zeme jau ir uzsilusi, augi sāk aktīvi augt, un ir pienācis laiks rosīgām darbībām dārzā un dārzeņu dobēs
Tomēr siltums, mitrums un saules gaisma piesaista ne tikai kultūraugus, bet arī to galvenos konkurentus – nezāles. Nezāles ir īsti “nelūgtie viesi” dārzeņu un puķu dobēs. Šie augi ne vien aizēno dārzeņus un ziedus, traucējot tiem saņemt saules gaismu, bet arī patērē mitrumu un barības vielas, turklāt dažkārt izdala vielas, kas nomāc citus augus. Ja to augšanu nekontrolē, nezāles ātri kļūst par dominējošajiem “saimniekiem” dārzā, izspiežot kultūraugus.
Visizturīgākās nezāles ir tās, kas strauji vairojas, viegli pielāgojas un ir grūti iznīdējamas – piemēram, ložņu vārpata, parastā gārsa, ložņu skarene, mitrene, tīruma vītenis un parasta kosa. Tām visām ir spēcīga sakņu sistēma, kas ir izturīga pret mīdīšanu un pat mehānisku apgriešanu. Šo nezāļu augšana bieži šķiet neierobežota. Tomēr nav iemesla zaudēt cerību – šo nezāļu izskaušana ir iespējama, un svarīgi – var iztikt arī bez ķīmijas.
Ložņu vārpata
No pirmā acu uzmetiena vārpata izskatās pēc parastas nezāles, taču tās ložņājošie, stieplēm līdzīgie sakneņi var izplesties lielos attālumos. Sezonas sākumā saknes atrodas horizontāli 5–15 cm dziļumā un sazarojas, bet līdz jūnija beigām tās sāk iet dziļāk, sabiezē un veido ziemai sagatavojošos bumbuļus. Trīs gadu laikā sakņu sistēma var sasniegt līdz pat 2,5 m dziļumu.
Mēģinot izraut vārpatu ar rokām, augsnē gandrīz vienmēr paliek sīkas sakņu daļas, no kurām vārpata sāk atjaunoties, izdzen jaunus dzinumus pat no nelieliem sakņu fragmentiem. Šī spēja padara to gandrīz neiznīdējamu. Interesanti, ka auglīgā un irdenā augsnē vārpata vairojas tikai ar sakneņiem, netērējot resursus ziedēšanai. Savukārt sausos gados, kad sakņu attīstība apgrūtināta, tā sāk ziedēt un veido sēklas.
Kā atbrīvoties no ložņu vārpatas:
Augsnes rakšana un sakņu izņemšana – darbietilpīgi, bet efektīvi. Labāk izmantot dakšas, lai nesabojātu sakneņus. Vēlams to darīt mitrā laikā, kad zeme ir mīksta un saknes vieglāk izvilkt.
Augsnes noēnošana ar biezu mulčas slāni – atņem vārpatai gaismu, kas veicina tās nokalšanu. Vēl efektīvāka ir melnā plēve, kas ne tikai bloķē gaismu, bet arī nepieļauj ūdens un gaisa piekļuvi. Zaļmēslojuma sēšana – piemēram, sinepes, facēlija vai rudzi nomāc vārpatas augšanu un uzlabo augsnes struktūru.
Tīruma vītenis
Tīruma vītenis ir viens no nepatīkamākajiem dārza iemītniekiem. Tas vairojas gan ar sēklām (viena auga sezonas laikā līdz 10 000 sēklu!), gan ar sakneņiem. Tīruma vīteņa sakņu sistēma ir ļoti spēcīga – vertikālās saknes iestiepjas līdz 3 m dziļumā, bet galvenokārt tās atrodas horizontāli 30–40 cm dziļumā. Šajos dzinumos ir snaudoši pumpuri, kas tik un tā var sāk attīstīties un veido jaunus dzinumus.
Neskatoties uz pievilcīgajiem zvaniņ ziediem, vītenis rada lielu kaitējumu – tas izsūc no augsnes mitrumu un barības vielas, īpaši nitrātu slāpekli, kura trūkums kaitē blakus esošajiem augiem. Turklāt tas apvijas ap visiem augiem, radot tiem vēl papildus grūtības.
Kā atbrīvoties no vīteņa: regulāra, sistemātiska nezāļu ravēšana – svarīgi izraut jaunos dzinumus, pirms tie izveido lapas. Noēnošana ar melno plēvi vai kartonu visu sezonu – efektīva, bet laikietilpīga metode. Zaļmēslojuma sēšana (sinepes, rapši, auzenes, facēlijas) – nomāc vīteņa augšanu un uzlabo pašu augsni. Vītenis dod priekšroku skābai augsnei – samazini skābumu ar kaļķi, krītu, dolomītmiltiem vai pelniem.
Pienenes
Pienenes šķiet skaistas, ar saviem koši dzeltenajiem ziediem un pūkainajiem “mākonīšiem”. Tomēr tās ir spēcīgi konkurenti– to dziļā, stabveida sakne (līdz 50 cm) un viegli sēklas padara pienenes grūti izskaujamas.
Kā atbrīvoties no pienenēm: Izrakšana ar sakni – uzticamākais veids. Jāizmanto īpašs sakņu kaplis vai šaura lāpstiņa. Mulčēšana ar biezu (10–15 cm) slāni – siens, zāle, skaidu vai komposts bloķē gaismu un aptur sēklu dīgšanu. Regulāra pļaušana pirms ziedēšanas – novājina augu un neļauj izplatīt sēklas.
Lielā nātre
Lai gan nātre ir vērtīgs augs, tā ātri izplatās mitrās, organiskās augsnēs un nomāc citus augus. Spēcīgā sakņu sistēma atjaunojas pēc apgriešanas.
Kā atbrīvoties no nātrēm: Regulāra pļaušana pie pašas saknes – novājina saknes, novērš sēklu veidošanos. Pļautās nātres var kompostēt. Rakšana ar dakšām vai lāpstu, lai izņemtu saknes. Mulčēšana – var izmantot koku mizu, salmus, lapas, noputējušus skaidu vai melnu materiālu. Grunts nosusināšana – ja izplatība saistīta ar pārmērīgu mitrumu.
Lasi vēl : Neparasti, neredzēti un ekskluzīvi salāti gardēžiem no vienkāršām sastāvdaļām
Sosnovska latvānis
Vēl nesen maz zināms augs tagad rada nopietnas problēmas. Tas veido blīvas audzes, nomāc kultūraugus – tā sula saules ietekmē izraisa bojājumus. Latvānis izaug līdz 3 metriem augsts, saknes līdz 2 metriem dziļas. Vairojas ar sēklām un sakņu dzinumiem.
Kā atbrīvoties no latvāņa: Valkā aizsargtērpu, cimdus, masku un brilles! Ziedkopu nogriešana pirms sēklu veidošanās – nogrieztos stublājus nekavējoties sadedzināt. Izrakšana pavasarī, kamēr augi vēl jauni. Izmantot lāpstu un izņemt visu sakni. Uzziedējušo laukumu nosedz ar hidroizolācijas plēvi līdz 2 gadiem. Pēc latvāņa izskaušanas sēj konkurējošus augus – kazu mētra, auzenes, pļavas skarene, topinambūrs.
Parastā kosa
Senlaicīgs augs, kas mīl skābu un mitru augsni. Saknes var sniegties līdz 1,5 m (atsevišķos gadījumos – 11–13 m!). Vairojas ar sporām un veģetatīvi.
Kā atbrīvoties no kosas: Augsnes atskābināšana – ar pelniem, dolomīta miltiem vai kaļķi. Drenāžas ierīkošana – samazina mitrumu. Regulāra ravēšana ik pēc 10 dienām sausā laikā vai pēc lietus (izrokot arī saknes). Zaļmēslojuma sēšana, īpaši krustzieži (piem., sinepes, redīsi), kuri izdala vielas, kas nomāc kosu.
Lauka dadzis
Zināms arī kā dzeltenais vai piena dadzis. Tam ir dzelteni ziedi līdzīgi pienenei, bet ar dzeloņainām lapām un kātiem. Izaug līdz 2 m. Saknes dziļas, sēklas viegli izplatās.
Kā atbrīvoties no dadža: Ravēšana – efektīva agrajā stadijā. Jāizņem viss augs. Mulčēšana – ar salmiem, skaidām vai kartonu. Regulāra pļaušana – vājina sakņu sistēmu. Vislabāk apvienot ar mulčēšanu.
