Vasaras mēnešos, kad dienas kļūst garākas un saulainākas, daudzi orhideju īpašnieki sāk uztraukties, kā saglabāt savu iecienīto telpaugu veselīgu un, vēl svarīgāk, ziedošu.
Orhidejas, it īpaši populārā falenopša šķirne (Phalaenopsis), ir pazīstamas ar savām smalkajām, eksotiskajām ziedlapām un spēcīgo, bet tajā pašā laikā jutīgo dabu. Lai šie augi turpinātu priecēt ar savu skaistumu arī vasaras karstumā, nepieciešama īpaša uzmanība un pielāgota kopšana.
Viena no būtiskākajām vajadzībām, ko jāņem vērā vasaras laikā, ir apgaismojums. Orhidejām ļoti patīk spilgta gaisma, taču tās nav pielāgotas tiešai, dedzinošai saulei. Ja pods tiek novietots uz palodzes, kur dienā iespīd intensīva saule, tas var novest pie lapu apdegumiem vai pat auga vispārējas novājināšanās.
Tā vietā ieteicams orhideju turēt gaišā telpā, kur gaisma ir izkliedēta –
piemēram, pie austrumu vai ziemeļaustrumu loga ar plānu aizkaru, kas filtrē saules starus. Alternatīvi, var izmantot mākslīgo apgaismojumu vai pārvietot podu tālāk no loga, it īpaši karstākajās dienas stundās.
Laistīšana vasarā kļūst nedaudz izaicinošāka, jo augstāka temperatūra nozīmē straujāku substrāta izžūšanu. Vairumam orhideju nepieciešams ūdens apmēram reizi nedēļā, taču, ja telpā ir īpaši karsts un sauss, tas var nozīmēt arī laistīšanu divas reizes nedēļā. Svarīgi ir nevis pieturēties pie konkrēta grafika, bet gan uzmanīgi novērot auga vajadzības.
Orhidejas saknes pašas signalizē – ja tās ir zaļas un sulīgas, ūdens ir pietiekami; ja tās kļūst pelēcīgas vai sudrabainas, pienācis laistīšanas laiks. Ērts veids, kā orhideju pareizi salaistīt, ir iemērkt podu ūdenī uz dažām minūtēm, ļaut saknēm uzsūkt mitrumu un pēc tam rūpīgi notecināt lieko ūdeni, pirms to atkal ievieto dekoratīvajā podā.
Papildus laistīšanai jāņem vērā arī mitruma līmenis telpā
Orhidejas savvaļā aug tropiskos mežos, kur mitrums ir augsts, tāpēc arī mājas apstākļos tām patīk 50–70 % relatīvais mitrums. Ja telpa ir sausa, sevišķi, ja tiek izmantots ventilators vai kondicionieris, orhideju var miglot ar ūdeni pāris reizes dienā vai novietot uz oļu paplātes ar nelielu ūdens daudzumu – tā, lai ūdens neappludina podu, bet iztvaiko un veido ap to mitrāku mikroklimatu. Arī īslaicīga augiem draudzīga “tvaika vanna” vannasistabā var būt efektīva, taču to nedrīkst pārspīlēt, lai neveicinātu sēnīšu slimības.
Vasaras sezonā orhidejām ir augšanas periods, tāpēc ļoti svarīga ir arī regulāra mēslošana. Augam nepieciešami barības elementi, lai attīstītu jaunas lapas, saknes un – vislabākajā gadījumā – ziedkātus. Speciālisti iesaka lietot šķidru orhideju mēslojumu ar sabalansētu formulu, piemēram, 20‑20‑20, bet to atšķaidīt vismaz uz pusi vai pat četrām daļām, salīdzinot ar ieteikto devu.
Mēslojumu var lietot reizi 10–14 dienās, vienmēr pēc tam, kad augs jau ir laistīts ar tīru ūdeni. Šādā veidā tiek izvairīts no sakņu bojājumiem un pārmērīgas sāļu uzkrāšanās substrātā, kas ilgtermiņā var traucēt auga dzīvotspēju.
Orhidejām ir svarīga arī temperatūras maiņa starp dienu un nakti. Ja dienas laikā temperatūra svārstās ap 22–26 grādiem pēc Celsija, bet naktīs tā nokrītas par 5–6 grādiem, tas stimulē ziedkātu veidošanos.
Telpā, kur temperatūra nemainās vai visu laiku ir ļoti silta, šī funkcija var netikt aktivizēta, tāpēc vasaras beigās vai agrā rudenī ir vērts izvērtēt, vai iespējams nodrošināt nakts vēsumu – piemēram, atverot logu vai pārceļot augu uz vēsāku telpu uz nakti.
Ne mazāk svarīga ir arī augsnes jeb substrāta kvalitāte
Ja substrāts ir sācis sadalīties, kļūst blīvs vai ūdens tajā ilgstoši krājas, pienācis laiks orhideju pārstādīt. Vasaras sezona tam ir vispiemērotākā, jo augs ir aktīvs un spēj ātrāk atgūties.
Repotēšanai izmanto speciāli orhidejām paredzētu substrātu, kas sastāv no priežu mizām, kokogles gabaliņiem un perlīta – tas nodrošina gaisa cirkulāciju ap saknēm un efektīvu noteci. Ieteicams izmantot caurspīdīgu plastmasas podu, lai saknes varētu sekot gaismas cikliem un kopējo mitruma līmeni būtu vieglāk novērtēt.
Kaitēkļu un slimību kontrole arī nav jāatstāj novārtā, it īpaši vasarā, kad siltums un mitrums ir ideāli apstākļi, lai vairotos dažādi nevēlami organismi. Pievērs uzmanību lapu virsmai un apakšdaļai – ja parādās lipīgums, sīkas punktiņas vai deformasijas, tas var liecināt par kaitēkļu klātbūtni. Šādos gadījumos jāizmanto maigs insekticīds vai dabīgs līdzeklis, piemēram, neem eļļa, un jāizolē inficētais augs no pārējiem.
Ziedēšana ir orhidejas skaistākais un visgaidītākais posms. Lai to panāktu, vissvarīgākais ir uzturēt augu veselīgu – ziedkāts neveidosies, ja augam trūkst barības vielu, gaismas, mitruma vai tas ir novājināts. Ja orhideja jau ir ziedējusi un ziedkāts ir zaļš, bet vairs nezied, to var apgriezt virs kāda mezgla, cerot uz jauna atzara veidošanos. Ja ziedkāts ir nokaltis, tas pilnībā jānoņem, lai augs neizšķērdē enerģiju turpmākai uzturēšanai.
Rūpīgi ievērojot šos kopšanas principus un pielāgojot ikdienas rutīnu vasaras apstākļiem, iespējams panākt, ka orhideja ne tikai pārdzīvo karsto sezonu bez stresa, bet arī uzplaukst no jauna. Pat nelielas izmaiņas – pareizā laistīšanas laikā, piemērotā vietā un sabalansētā mēslojumā – var radīt pārsteidzošu atšķirību, kas vainagojas ar skaistiem, ilgstošiem ziediem. Ar pacietību un novērošanas prasmi jebkurš orhidejas īpašnieks var kļūt par sava auga labāko sabiedroto.
