– Ja Adele vēlas kāzas, viņas vecāki ir gatavi par visu samaksāt, tāpēc svinības taisi tikai ar viņas pusi.
– Es to nesaprotu! – Viktors kļuva piesardzīgs. – Ko tu ar to domā?
– Nu, lai oficiālās kāzas ir ar Adeles radiniekiem, un pēc tam pēc nedēļas rīkosim mājas ballītes mūsu vasarnīcā, – ierosināja Tamāra.
– Bet tā taču ir muļķība! – Viktors kļuva dusmīgs. – Kāpēc visu sarežģīt? Tu izdomā kaut ko mežonīgu! Un vispār es nesaprotu tavu attieksmi pret Adeli, agrāk tu pret viņu izturējies normāli.
Tamārai pietrūka apņēmības pateikt dēlam patiesību par savas dīvainās uzvedības iemesliem. Pārliecināt dēlu par savu versiju vai vispār atteikties no banketa neizdevās, un viņa nolēma izspēlēt pēdējo kārti.
– Nesaprotu, kāpēc mūsu pusei būtu jāpakļaujas līgavas ģimenes lēmumiem. – viņa sāka sašutusi.
– Kādiem lēmumiem? – Viktors centās runāt mierīgi. – Adeles radinieki ir uzņēmušies uz sevi visu svētku organizēšanu un lielāko daļu izmaksu, jo viņiem ir iespēja to darīt, un viņiem būs vairāk viesu. Mums atliek tikai samaksāt par katru viesi, un viss.
Tamāra nepadevās, turpināja sacelties un beigās pateica dēlam, ka uz kāzām neieradīsies.
– Es runāju ar mūsu ģimeni, un viņi, starp citu, mani pilnībā atbalsta, viņi visi piekrīt, ka otrus svētkus var pavadīt nelielā lokā pie mums uz vasarnīcas, – viņa izteicās apņēmīgi.
– Tātad tu atsakies būt man līdzās vissvarīgākajā dienā?
– Nē, vienkārši es nevienu no Adeles puses nepazīstu, un mūsu radinieki neieradīsies, – sieviete mēģināja kaut kā izlīst. – Tāpēc man tur arī nav ko darīt. Mēs svinēsim pie vasarnīcas vēlāk, ja jūs, protams, vēlaties.
Svarīga ziņa uz šo nedēļu Vidzemes un Latgales reģionu iedzīvotājiem! Esi uzmanīgs!
Patiesībā Tamāra negrasījās neko svinēt un plānoja šo tēmu noklusēt pēc oficiālajām kāzām. Viņa labi zināja, ka abas māsas apsveiks brāļadēlu pat bez ielūguma un atdos jaunlaulātajiem naudu. Vēlāk viņa plānoja teikt, ka šī summa ir arī no viņas. Tamāra zināja, ka viņas dēls ir saprotošs un vieglprātīgs, tāpēc viņš ilgi neskaitīsies dusmīgs un drīz vien viss tiks aizmirsts, taču šoreiz kaut kas gāja greizi.
– Vai viss ir kārtībā! Man būs jāprecas ar bāreni? Es taču nevaru kāzās domāt attaisnojumus, kāpēc tavi radi neieradās! – Adele bija satraukusies.
– Vai man viņu vajadzētu ievilkt uz kāzām ar varu? – Viktors atbildi nepalika parādā. – Māte ir spītīga un atsakās nākt. Viņa tam izdomā simts iemeslus, un es nezinu, kur slēpjas patiesība.
Adele nolēma parunāt ar topošo vīramāti par sāpīgu tēmu. Taču neko prātīgu un saprotamu nedzirdēja, jo sieviete acīmredzami izdomāja stāstus, nevis dedzīgu vēlmi nezināmu iemeslu dēļ ierasties uz kāzām.
– Vai es tev esmu tik nepatīkama?” – viņa jautāja beidzot.
– Adele tu vēlies ar mani manipulēt! Es neiejaucos jūsu dzīvē, nekomplicējiet to, – Tamāra apvainojās. – Tā tu pati esi izdomājusi svētkus, ģērbšanās kodu kādu noteikusi, un pat gandrīz dāvanu daudzumu viesiem izteikusi.
– Bet tā ir mūsdienīga un pragmatiska pieeja, – attaisnojās Adele. – Mēs paši pērkam to, kas mums nepieciešams, un sedzam lielāko daļu svētku izmaksu.
NHL videospēle simulē mača rezultātu starp Latviju un ASV izlasi; rezultāts liek acīm ieplesties!
– Un varbūt ne visiem ir iespēja sarūpēt šādas dāvanas? – Sieviete nepadevās.
– Bet tomēr mums kaut kas būtu jāpērk un jātērē nauda, – Adele nesaprata. – Mēs taču nenoteicām fiksētu samaksu no katra uzaicinātā. Katrs viesis var ziedot atbilstoši savām iespējām un vēlmēm.
Tamāra palika pie sava viedokļa, Adele apvainojās un vairs netraucēja savu topošo dēla māti ar šo tēmu, Viktoram nebija noskaņojuma. Viņa pat domāja meklēt kādus jaunus kreditorus (bankas viņai aizdevumus vairs nedeva), lai aizņemtos naudu dāvanai, banketam un tērpa iegādei, bet tad apdomājās.
– Tikai neņem tos mikrokredītus, – teica viņai draudzene. – Aizņemties naudu no kādas no māsām, lai izvairītos no pārmaksāšanas.
– Ja es aizņemšos naudu un aiziešu uz svētkiem, tad viņas būs aizvainotas, ka nav uzaicinātas, – Tamāra sprieda. – Ja es uzaicināšu savus radiniekus, tad 500 eiro aizdevums nederēs, un man nāksies prasīt daudz un atmaksāt pēc simts gadiem.
– Ak, saki savam dēlam patiesību un nevienam neķer nervus! – viņas draudzene bija dusmīga.
Tamāra nespēja atzīt savas dīvainās uzvedības iemeslus un turpināja visus mulsināt. Līdz pat pēdējai dienai viņa nespēja izlemt, ko darīt. Izvairījās no līgavaiņa radiem, kuri centās viņu pierunāt uz sarunu, zvanus no dēla vispār atteica. Un kāzu priekšvakarā izdomāja stāstu, ka viņai jādodas uz citu pilsētu, lai palīdzētu kādam senam draugam, kurš atradās sl***cā.
Meitas sievas un dēla priekšā atvainojās, viņi izlikās, ka tic, bet noskaņojums galu galā bija sabojāts. Lai nepievērstu sev uzmanību, viņai nācās uz dažām dienām pamest pilsētu. Tamāra palika vasarnīcā, un māsas viņai izteica pārmetumus par viņas uzvedību, taču nodeva aploksnes ar naudu jaunajai ģimenei.
– Pēc tavas mātes uzvedības negaidi, ka turpmāk es pie viņas braukšu un ka mēs būsim liela un draudzīga ģimene, – teica Adele savam vīram.
– Redzēsim, – viņš atbildēja. – Katrā ziņā viņa ir mana māte, vai tu saproti?
Adele saprata, taču viņa nespēja attaisnot savu vīramātes uzvedību, jo kāzu dienā bija nolēmusi, ka vienmēr turēs šo mežonīgo sievieti no savas ģimenes tālāk.
Pēc kāzām Tamāra kļuva vēl vientuļāka un nobijusies nekā pirms tam. Bet vismaz, domāja viņa, neviens neatzina viņas sāpes un kaunu, neviens nesaprata, kāda “muļķe viņa patiesībā bija”, kā viņa pati par sevi domāja. Tikai vienīgā draudzene turpināja glabāt noslēpumu par to, kā lētticīgā Tamāra ap 2000. gadu gados, būdama vēl gana jauna sieviete, internetā iemīlējusies “aizjūras princi” un gadu sūtījusi viņam naudu, kas ņemta kredītā, un atguvusies tikai tad, kad “princis” beidzot pārtrauca kontaktēties, jo saprata, ka šo sievieti viņš “iztukšojis” pilnībā. Un Tamāra palika viena, ar sāpēm sirdī, asarām, ar parādsaistībām, piedzinējiem un parādiem gadiem ilgi…