“Viens mīkstinošs faktors ir tas, ka labējās partijas ir sašķeltas šajos jautājumos. Atbalsts rūpnieciskajiem čempioniem nāk no centra. Es nedomāju, ka vēlēšanu rezultāti radīs lielas pārmaiņas,” viņš teica.
“Politiskās debates, kas notiks, tirgus aizstāvji un stingri konkurences likumi, neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem nebūs liels atbalsts, jo tendences un ASV un Ķīna izmanto nacionālistiskus noskaņojumus,” teica Zettelmeijers.
Amerikas Savienotās Valstis pagājušajā gadā sāka īstenot 430 miljardu ASV dolāru vērto ASV Inflācijas samazināšanas likumu (IRA), kas ietver svarīgus noteikumus oglekļa emisiju samazināšanai, iekšzemes ražošanas un apstrādes rūpniecības veicināšanai, savukārt Ķīna arī investē miljardus, lai sasniegtu tehnoloģisko pašpietiekamību.
Pagājušajā gadā pieņemto Eiropas Savienības vērienīgo digitālo un zaļo mērķu panākumi varētu būt atkarīgi no rūpniecisko čempionu izveides, sacīja Andrea Renda, Eiropas politikas pētījumu centra direktors.
“ES tagad redz, ka tirgus spēki vien nespēj sasniegt to, ko tā vēlas, piemēram, specializāciju galvenajās tehnoloģijās, labu darbavietu radīšanu, dekarbonizāciju, ekonomisko drošību un citus mērķus,” viņš teica.
“Tam ir nepieciešama spēcīga rūpniecības politika. Mēs redzēsim, ka tā tiks turpināta, pat ja tas nozīmēs iecietību pret Eiropas čempionu izveidi.”
Tie, kas iestājas par bloka stingro konkurences noteikumu vājināšanu, lai ļautu veidoties Eiropas milžiem, visticamāk, arī turpmāk sastapsies ar pretestību, sacīja Zettelmeijers no Bruegel.
“Eiropā ir ievērojama kopiena, kas vēlas spēcīgu konkurenci,” viņš teica.
