”Mātei bija steidzami nepieciešama mugurkaula operācija. Pēc tam viņa tika pakļauta ilgstošam ārstēšanas periodam, kurā bija vēlme atgūt spēju staigāt un saglabāt savu komunikatīvo raksturu.
Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, viņai izdevās saglabāt savu optimismu un vēlmi sazināties ar saviem lasītājiem. Par spīti vairāku mēnešu pūliņiem atveseļoties, diemžēl tas izrādījās neveiksmīgs.”, skaidro Monikas meita Baiba.
Mēs paspējām atvadīties viena no otras. Pēdējā dienā, apciemojot mammu, meita atklāja, ka viņa jau ir izrakstīta no slimnīcas un viņas stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies. Viņas visu dienu veltīja viena otrai, un šo pozitīvo momentu neviens nespēs nekad aizēnot.
”Mēs apskāvāmies un sarunājāmies. Tajā konkrētajā dienā, kad es devos pie viņas, es skaidri sapratu, ka šī būs mūsu pēdējā diena kopā.”
Meita atklāj, ka māte pat līdz pēdējam mirklim bijusi pie saprāta un visu sapratusi. Bija grūti noraudzīties, bet viņas māte turpināja būt pozitīva un smaidīga par spīti visam.
Visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem!
