Mazāk ēd, vairāk smejies! Ieteikumi ilgākai jaunībai

Jākustas un jāelpo. Regulāri katru dienu jāvingro (nav obligāti to darīt tūlīt pēc pamošanās), iespējami vairāk jāstaigā kājām un jācenšas maksimāli daudz laika pavadīt ārpus pilsētas vai vismaz parkā, kur vasarā aug zāle, ir daudz koku un krūmu.

Jācenšas būt laimīgam. Visas emocijas, kas tiek pārdzīvotas, paliek ne tikai galvā: tās vada un regulē vairumu organisma fizioloģisko reakciju. Tāpēc jāiemācās nepārdzīvot un nesatraukties sīkumu dēļ un vienlaikus – priecāties par katru nieku. Zinātnieki pierādījuši: kad cilvēks skumst vai nervozē, imūnsistēma pārstāj izstrādāt šūnas, kas aizsargā organismu ne tikai no infekcijām, bet arī vēža.

Pilnvērtīgs miegs. Miegs nebūt nav nelietderīgi iztērēts laiks. Tas ne tikai dod organismam iespēju atpūsties un padara domas skaidrākas, bet arī ļauj palēnināt sirdsritmu, pazemināt arteriālo spiedienu, savest kārtībā hormonālo sistēmu. Starp citu, pat brūces miegā dzīst ātrāk nekā nomodā.

Nevajag tuntuļoties. Organisma aizsargsistēmai nepieciešams nepārtraukts treniņš – ne tikai regulāri jāvēdina telpas, reizēm der arī nedaudz pasalt.

Mazāk jāēd. Visi cilvēki, kas ir pie labas veselības un pārkāpuši simt gadu robežai, vienmēr ievērojuši mērenību maltītes laikā.

Vairāk smieklu. Kad cilvēks smejas, darbojas ne tikai sejas, bet arī vēdera preses, diafragmas, kuņģa un citi muskuļi. Atjaunojas arī skābekļa rezerves šūnās, izplešas bronhi un plaušas, atbrīvojas elpceļi.

Kā redzams, austrumu tautu ilga mūža noslēpumos nav nekā sarežģīta un neiespējama, un tos ir pa spēkam ievērot ikvienam.