Nākamajā rītā, pēc saspringtā vakara sarunas, Anna un Igors nolēma rīkoties praktiski un profesionāli. Viņi vienojās tikties ar juristiem, lai pārrunātu īpašuma sadali un juridiskos jautājumus, kas saistīti ar šķiršanos. Lai izvairītos no turpmākām nesaskaņām un juridiskām problēmām, abiem bija skaidrs, ka nepieciešama profesionāla palīdzība.
Juristu birojs, kurā viņi ieradās, bija plašs un moderns, ar lieliem logiem un pieklusinātu apgaismojumu, kas radīja mierīgu atmosfēru. Igors un Anna sēdēja pie garā koka galda, pretī juristiem, kuri uzmanīgi klausījās viņu stāstu. Igors atzina, ka viņu attiecības bija nonākušas strupceļā un ka viņš vēlējās šķirties, lai varētu sākt jaunu dzīvi. Anna, lai arī dziļi ievainota, bija gatava sadarboties, lai šķiršanās process noritētu pēc iespējas gludāk.
Sanāksmē Anna izņēma mapīti ar rūpīgi sagatavotiem dokumentiem. Viņa tos nolika uz galda un paskaidroja: “Šeit ir visi dokumenti, kas apliecina, ka dzīvoklis, automašīna un liela daļa no mūsu kopīgajiem uzkrājumiem ir mani vecāku dāvinājumi, ko mēs saņēmām pirms kāzām.” Viņa pasniedza dokumentus juristiem, kuri rūpīgi tos izskatīja, pārbaudot visu nepieciešamo informāciju.
Igors sēdēja klusi, vērojot procesu. Viņš zināja, ka Annas vecāki bija bijuši dāsni, bet redzot visu dokumentēto pierādījumu kopumu, viņam bija grūti iebilst. Juristi piekrita, ka šie aktīvi, iespējams, būs jāatzīst par Annas īpašumu, taču viņiem bija jāizskata viss kopīgais īpašums, lai nodrošinātu taisnīgu sadali.
Diskusija ieilga, katrs no juristiem izteica savus ieteikumus un atgādināja par juridiskajām niansēm. Viņi skaidroja, ka, neskatoties uz dāvinājumiem, ir svarīgi ņemt vērā arī to, kā īpašumi tika pārvaldīti laulības laikā un kādi citi finansiālie ieguldījumi tika veikti. Annai un Igoram bija jāizvērtē arī, kā sadalīt citus kopīgos īpašumus un finansiālos saistības.
Anna un Igors saprata, ka šis process nebūs ātrs vai viegls, bet ar profesionālu palīdzību viņi cerēja atrast taisnīgu risinājumu. Pēc vairākām stundām juristu birojs kļuva klusāks, kad viņi visi devās prom, solot turpināt darbu pie dokumentiem un risinājumiem nākamajās dienās.
Šķiršanās nebija tas, ko Anna vai Igors bija iedomājušies, kad pirms pieciem gadiem iepazinās un vēlāk apprecējās. Taču viņi abi bija apņēmības pilni iziet šo procesu ar cieņu un godīgumu, lai varētu atgūt savu dzīvi un sākt no jauna, pat ja tas nozīmēja sākt visu no nulles.
Igors nespēja noticēt savām acīm, kad juristi viņam izskaidroja situāciju: izrādījās, ka viņam un Annai nav nekā kopīga, ko varētu dalīt. Viss, ko viņš uzskatīja par kopīpašumu – dzīvoklis, automašīna, ievērojama daļa uzkrājumu – patiesībā piederēja Annai, pateicoties viņas vecāku dāvinājumiem. Igors jutās apjucis un satriekts, apzinoties, ka pēc šķiršanās viņš paliks bez nekā.
Šī atklāsme lika Igoram krasāk mainīt savu attieksmi. Viņš sāka domāt par nākotni un izprata, ka situācija nav tik vienkārša, kā viņš sākumā bija iedomājies. Aizstāvot sevi un savas intereses, viņš pievērsās jauniem taktiskajiem soļiem.
Igors sāka pārliecināt Annu pārskatīt savu lēmumu un dot viņu laulībai otru iespēju. Viņš teica, ka ir gatavs mainīties un kļūt par uzmanīgāku un gādīgāku vīru. Solījumi plūda viens pēc otra – viņš apgalvoja, ka saprot savas kļūdas un vēlas labot pagātni. Viņš teica, ka no jauna novērtē Annu un visu, ko viņa ir darījusi viņu labā. Viņa vārdi bija piepildīti ar nožēlu un apņemšanos, cerot, ka Anna piedos viņam un sniegs otru iespēju.
Taču Anna, redzot viņa pēkšņo degsmi, sāka apšaubīt viņa patiesos motīvus. Viņa zināja, ka Igors bija satriekts par to, ka viņš varētu palikt bez nekā, un viņa uzvedība pēkšņi mainījās pēc tam, kad viņš saprata savas finansiālās izredzes. Anna saprata, ka viņas vīrs domā tikai par naudu un to, ko viņš varētu iegūt no šķiršanās. Šī atziņa viņai lika rūpīgi pārdomāt situāciju.
Anna nolēma, ka viņai nepieciešams laiks un telpa, lai skaidri izprastu savas jūtas un nākamos soļus. Viņa paskaidroja Igoram, ka ir nepieciešama pauze, lai viņi abi varētu apdomāt savu nākotni. Igors bija spiests piekrist, jo viņam nebija citu iespēju. Viņš cerēja, ka laiks palīdzēs viņiem atjaunot attiecības un pierādīs Annai, ka viņš patiešām ir mainījies.
Nākamās nedēļas bija sarežģītas un pilnas ar pārdomām abiem. Igors centās pierādīt savu atbildību, kļūstot par aktīvāku un līdzjūtīgāku partneri, cerot, ka Anna redzēs viņa centienus. Anna, savukārt, pavadīja laiku, konsultējoties ar draugiem un ģimeni, apdomājot savu nākotni un izvērtējot, vai viņa varētu atkal uzticēties Igoram.
Šķiršanās vai izlīgums bija smags jautājums, kas prasīja pacietību un dziļu pārdomu. Laiks rādīs, vai Igors spēs mainīties un vai Annas sirds atkal varēs uzticēties viņam, vai arī viņi izvēlēsies šķirties, meklējot laimi atsevišķi.
Šī atklāsme lika Annai pārdomāt viņu attiecību patieso stāvokli. Viņa saprata, ka viņai nav nepieciešams cilvēks, kurš viņu vērtē tikai materiālo labumu dēļ. Anna izlēma, ka viņas laime un pašcieņa ir svarīgākas par jebkādu finansiālu nodrošinājumu, ko varētu piedāvāt kopdzīve ar Igoru.
Pēc dažām nedēļām, rūpīgi apsverot savas iespējas, viņi beidzot izšķīrās. Šķiršanās process nebija viegls, bet Anna bija apņēmības pilna sākt jaunu dzīvi, kurā viņa būtu brīva no nodevības un pašlabuma. Dzīvojot savā dzīvoklī, viņa sāka izveidot jaunu rutīnu un atrast jaunas intereses, kas viņai deva spēku un prieku. Viņa atklāja, ka ir spējīga būt neatkarīga un laimīga, veidojot dzīvi pēc saviem noteikumiem.
Igors, kurš sākumā cerēja uz bagātīgu iznākumu no šķiršanās, bija spiests saskarties ar realitāti. Viņš saprata, ka viņa materiālās ambīcijas un alkatība ir atstājušas viņu bez nekā. Zaudējot visu, ko bija cerējis iegūt, Igors sāka pārdomāt savas prioritātes un vērtības. Viņš apzinājās, ka patiesās vērtības nav mērāmas naudā un īpašumā, bet gan attiecībās, uzticībā un godīgumā.
Igors mēģināja sākt no jauna, pieņemot darbu, kas viņam nodrošināja pieticīgus ienākumus, un lēnām mācījās novērtēt vienkāršas lietas dzīvē. Viņš saprata, ka iepriekš bija pieļāvis daudz kļūdu, un centās labot savu uzvedību, cerot, ka nākotnē spēs veidot godīgākas un cieņpilnākas attiecības.
Anna, no otras puses, atklāja, ka jaunā dzīve piedāvā daudz vairāk iespēju, nekā viņa bija iedomājusies. Viņa iepazinās ar jauniem cilvēkiem, uzsāka hobijus, kurus bija atstājusi novārtā, un atrada veidus, kā izpaust savu radošumu. Viņas draugi un ģimene atbalstīja viņu, un Anna jutās laimīga un piepildīta.
Laiks rādīja, ka viņu šķiršanās bija pareizs solis, lai abiem dotu iespēju attīstīties un atrast savas īstās vērtības. Anna un Igors katrs savā veidā mācījās no šīs pieredzes un centās kļūt labāki cilvēki. Viņu ceļi izšķīrās, bet šī pieredze atstāja dziļu iespaidu uz abiem, mainot viņu skatījumu uz dzīvi un attiecībām.