Dziedātāja atstāja pirmsnāves vēstuli un padarīja sev galu. Šī ziņa satrieca viņas fanus un, protams, ģimeni. Neviens neko šādu nebija paredzējis vai pat iedomājies.
Katrai kultūrai un reliģijai ir savs priekšstats par to, kas notiek pēc cilvēka nāves. Piemēram, senajā Ēģiptē ticēja, ka mirušā dvēsele nonāk aizgājušo valstībā, kur tai jāiztur pārbaudījumi, lai saņemtu mūžīgo dzīvību. Hinduismā ir ticība reinkarnācijai, kas nozīmē, ka aizgājēja dvēsele atgriežas matērijā un var atdzimt citā ķermenī.
Kristietībā un islāmā tic, ka pienāks tiesas diena, kad visi cilvēki tiks augšāmcelti un dvēseles atkarībā no cilvēka nopelniem tiks sūtītas uz debesīm vai elli. Budisms māca, ka dvēsele nekur nenonāk, bet paliek parādību pasaulē karmisko pēdu veidā.
Neraugoties uz atšķirīgajiem priekšstatiem par dzīvi pēc nāves, lielākajā daļā kultūru pastāv kopīgs uzskats, ka pastāv kaut kas vairāk nekā tikai fiziskais ķermenis. Doma par dvēseli, kas turpina dzīvot citā formā, liek domāt, ka, iespējams, ir kaut kas būtisks, ko mēs neredzam vai pilnībā nesaprotam.
Traģiska sēru vēsts. Sev galu izdarīja Nopelniem apbalvotā kultūras darbiniece Svetlana Zagradskaja. Dziedātājas dzīvoklī tika atrasta arī pirmsnāves vēstule.
77 gadus vecās Svetlanas Zagradskajas ķermenis tika atrasts netālu no daudzstāvu ēkas, kur viņa dzīvoja. Dziedātājas dzīvoklī tika atrasta pirmsnāves vēstule.
“Nogurusi no s.p.ī.d.z.i.n.ā.š.an.a..s un mokām! Nevajag raudāt! Nevajag nevienu vainot manā nāvē! Atslēgas ir pastkastītē. Man ir vislabākā meita!” – rakstīja dziedātāja.
Svetlana Grigorjevna Zagradskaja piedzima 1946. gada 2. februārī Anastasjevskas ciematā. Kubanskas kazaķe savu dzīvi veltīja folkloras studijām un kultūras un izglītības pasākumiem. Viņa bija pedagoģijas zinātņu kandidāte, vadīja etnogrāfisko biedrību, bija Kubas kopienas Maskavā un Žurnālistu savienības valdes locekle.
“Pirms septiņiem gadiem dziedātāja sāka saslimt ar smagu garīgu slimību,” stāsta kāda cita dziedātāja. Ārstu spriedums bija nepārprotams – tā bija slimība uz mūžu. Mēs cīnījāmies – reizēm veiksmīgi, reizēm ne. Domas par ko šādu viņu vairākkārt apmeklēja. Nāve iestājās acumirklī.
Ja Jums ir slikta pašsajūta vai nomāc domas par pašnāvību un tuvumā nav neviena, ar ko aprunāties un kam lūgt palīdzību, zvaniet uz krīzes centra „Skalbes” krīzes tālruni, kur Jūs uzklausīs un sniegs padomu. Īpaši smagās un dzīvībai bīstamās situācijās zvaniet neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
Diennakts krīzes tālruņi krīžu un konsultāciju centrā „Skalbes”:
67222922 (Lattelecom)
27722292 (Bite)
Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests 113
Nebaidieties jautāt pēc palīdzības!
Atcerieties, ja Jūs ciešat no depresijas un Jums ir domas par pašnāvību, nepieciešams meklēt profesionālu palīdzību:
- zvaniet Jūsu ģimenes ārstam vai dežūrējošam ģimenes ārstam;
- zvaniet Jūsu psihiatram;
- zvaniet 113 (neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai)!
Kad Jūsu stāvoklis uzlabojas, ir svarīgi pretoties vēlmei pavadīt laiku vientulībā. Uzrunājiet savus tuvākos, nebaidieties runāt par savu slimību un lūgt palīdzību, ja nepieciešams. Atbalstīt kādu ar atkārtotu depresiju bieži var būt grūti gan draugam, gan ģimenes loceklim. Tādēļ mēs rekomendējam Jums vizītē pie ārsta doties kopā. Jūsu ārsts var piedāvāt atbalstu, un Jūsu draugs vai ģimenes loceklis var iemācīties saprast slimību un tās sekas. Laba ideja ir kopīgi pievienoties kādai atbalsta grupai.